(precizēts virsraksts)
Līdz ar Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) politiķa Jāņa Bordāna nominēšanu Ministru prezidenta amatam tumši mākoņi savilkušies pār jau ilgāku laiku apšaubītā „Latvijas dzelzceļa” elektrifikācijas projekta īstenošanas izredzēm. JKP šī projekta īstenošanu apšaubīja jau priekšvēlēšanu diskusijās un arī nesen piedāvātajā valdības deklarācijas projektā ietvērusi piedāvājumu to apturēt.
Dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmais posms ir vērienīgākais šajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā iecerētais projekts – tā īstenošanā plānots ieguldīt gandrīz 350 miljonus eiro lielu Kohēzijas fonda finansējumu.
Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris uzsver, ka, lai arī Eiropas Komisija vēl nav teikusi savu galīgo jāvārdu elektrifikācijas projektam, par tā tālāko likteni valdībai būtu jāizšķiras jau tuvākajā laikā.
Precizējums
Precizēts virsrakstā, ka izšķirties par dzelzceļa elektrifikācijas projektu aicina Finanšu ministrija, nevis Satiksmes ministrija.
„Pirmais solis būtu uzsākt steidzamas konsultācijas ar Eiropas Komisiju par to, ka mēs piedāvājam šo plānu mainīt un piedāvājam pārvirzīt šo finansējumu citiem mērķiem. Mums no Satiksmes ministrijas, kas ir atbildīgā nozares ministrija, būtu jāsaņem priekšlikums, ko mēs ar šo te finansējumu varētu darīt tā vietā,” saka Šadris.
Iespējas novirzīt dzelzceļa elektrifikācijai rezervēto naudu citiem mērķiem ir ierobežotas. „Kohēzijas fonda finansējums ir domāts tikai un vienīgi apjomīgiem infrastruktūras projektiem vides, tajā skaitā enerģētikas jomā un transporta jomā. Turklāt to var izmantot ne visiem transporta projektiem, bet tikai tiem, kas ir saistīti ar Eiropas pamattīkliem. Šis ir tas saturiskais ietvars, kurā mēs varam skatīties, ko ar šo naudu darīt, jo pārvirzīt šo naudu uz citiem fondiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, kur šis tēmu loks ir plašāks, diemžēl nav iespējams,” atzīst Šadris.
Vienošanās par šajā plānošanas periodā Latvijai piešķirtās Eiropas fondu naudas atvēlēšanu dzelzceļa elektrifikācijai tika panākta pirms vairākiem gadiem.
Piedāvājot novirzīt šo naudu citiem projektiem, Latvijas pusei būtu jāspēj pārliecināt Eiropas Komisiju, ka arī šādi iespējams sasniegt galveno mērķi, skaidro Šadris.
„Projekts ir saistīts arī ar CO2 izmešu samazinājumu un dod būtisku artavu plānotajos CO2 samazināšanas mērķos, par kuriem mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts esam vienojušies. Tad arī šis būtu būtisks un pietiekami centrāls jautājums sarunās ar Eiropas Komisiju, vai šie alternatīvie projekti spēj sniegt līdzvērtīgu CO2 samazinājumu,” klāsta Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors.
Kohēzijas fonda nauda, kas patlaban vēl paredzēta dzelzceļa elektrifikācijai, Latvijai ir jāapgūst līdz 2023. gada beigām. Tādēļ projektus, kam naudu plānots pārdalīt, nevajadzētu sākt „no nulles”. „Ja tāds lēmums tiek pieņemts, ļoti strauji ir nepieciešams arī saraksts ar alternatīviem projektiem, kas jau ir pietiekami lielā gatavības stadijā, lai mums būtu pārliecība, ka paspēsim tos realizēt līdz 2023. gada beigām,” norādīja Šadris.
„Latvijas dzelzceļa” iepirkums par elektrifikācijas projekta iedzīvināšanai vajadzīgajiem būvdarbiem arvien nav noslēdzies. Iepirkuma termiņš divkārt tika pagarināts, bet pašās oktobra beigās kļuva zināms, ka iepirkumā pieteikušies četri pretendenti. Akciju sabiedrība „LNK Industries” jau 24. oktobrī vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā ar sūdzību par sākotnēji noteikto pieteikumu iesniegšanas termiņu. Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl arvien nav noteikts.
