ES un Dienvidamerikas valstu brīvās tirdzniecības līgumu iedzīvināt arvien nav izdevies

Brazīlijā šī gada 2. oktobrī norisināsies prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Tajās par uzvaru cīnīsies pašreizējais valsts galva Žairs Bolsonaru un bijušais prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva. Vēlēšanām līdzi cieši sekos arī Eiropas Savienība (ES), kas 2019. gadā ar Dienvidamerikas valstu tirdzniecības bloku jeb "Mercosur" valstīm, tostarp Brazīliju, noslēdza vienošanos par brīvās tirdzniecības līgumu, taču kopš tā brīža to iedzīvināt tā arī nav izdevies. Galvenais iemesls ir tas, ka vairākas Eiropas valstis iebilst pret Brazīlijas prezidenta Bolsonaru politiku vides jomā.

ES un Dienvidamerikas valstu brīvās tirdzniecības līgumu iedzīvināt nav izdevies
00:00 / 05:50
Lejuplādēt

Dienvidamerikas valstu tirdzniecības apvienībā "Mercosur" ietilpst Brazīlija, Urugvaja, Paragvaja un Argentīna. Pirms sešiem gadiem pārējās valstis apturēja Venecuēlas dalību tirdzniecības blokā. Sarunas par ES un "Mercosur" brīvās tirdzniecības līgumu sākās jau 2000. gadā un vēlāk tika atjaunotas pēc 12 gadu pārtraukuma. Galvenās nesaskaņas bija par lauksaimniecības preču, īpaši liellopu gaļas, eksportu no "Mercosur" valstīm uz ES. Līgums paredz atcelt 99% muitas nodevu rūpniecības un lauksaimniecības precēm, tādējādi veicinot eksportu un izveidojot tirgu, kurā būs apmēram 770 miljoni cilvēku. Līgums ļautu ES dalībvalstu uzņēmumiem gadā ietaupīt četrus miljardus eiro, kas būtu jāsamaksā muitas nodevās.

Tomēr vairākas valstis ir neapmierinātas ar pašreizējā Brazīlijas prezidenta Bolsonaru politiku, un līgums ir iestrēdzis. 2019. gadā Brazīlijas lietusmežos izcēlās plaši ugunsgrēki. Vēl pirms tiem Brazīlijas valdība nolēma atvērt vairāk lietusmeža teritorijas kalnrūpniecībai un lauksaimniecībai, un satelītuzņēmumi liecināja par arvien straujāku atmežošanu. Daudzām Eiropas valstīm šāda Bolsonaru attieksme pret vidi izraisījusi nepatiku pret līderi. Tās pat draudēja bloķēt brīvās tirdzniecības līgumu Brazīlijas vides politikas dēļ. Galvenās nesaskaņas bija manāmas starp Bolsonaru un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.

Elizejas pils saimnieks apsūdzēja Bolsonaro melošanā, bet Brazīlijas līderis izsmēja Makrona sievas izskatu.

Attieksme pret līgumu dažādās Francijas nozarēs dalās. Lauksaimnieki ir pret to, jo līgums atvērs slūžas Brazīlijas liellopu gaļas importam, tikmēr franču automobiļu ražotāji un lielie rūpniecības uzņēmumi ļoti mudina Makronu paplašināt piekļuvi Dienvidamerikas tirgiem.

ES tirdzniecības amatpersonas rūpīgi sekos līdzi oktobrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Brazīlijā, jo tās potenciāli varētu izbeigt saspīlētās Brazīlijas un atsevišķu ES valstu attiecības, paverot ceļu tirdzniecības vienošanās iedzīvināšanai. Vēlēšanās labējais populists Bolsonaru sacentīsies ar kreisi noskaņoto eksprezidentu Luisu Inasiu Lulu da Silvu. Viņš sevi izvirzījis kā ES draudzīgāku partneri, kura vadībā tirdzniecības saites ar ES varētu atjaunot.

"Domāju, ka mūsu attiecības ar Eiropas Savienību ir labākās iespējamās, vienmēr ir bijušas un būs labākās iespējamās. Manuprāt, ir daudz draudzīgu cilvēku, kas pārvalda vairākas Eiropas valstis, un tieši ar šiem cilvēkiem mēs mēģināsim noslēgt līgumus. Es esmu optimistisks, jo domāju, ka tas ir vajadzīgs Brazīlijai, tas ir vajadzīgs Argentīnai, tas ir vajadzīgs Dienvidamerikai un tas ir vajadzīgs Eiropai," teica Lula.

Lula gan uzstāja uz pārrunām par dažām līguma daļām. Viņš vēlas panākt lielāku piekāpšanos no bloka puses, lai veicinātu Brazīlijas rūpniecības attīstību, jo pašlaik Brazīlija Eiropas patērētājiem esot kā viena milzīga liellopu un sojas pupu ferma.

Šīs nedēļas sākumā Lula sacīja, ka pašreizējais "Mercosur" darījums nav "derīgs", un piebilda, ka diskusijā ar Eiropu viņš vēlas neatmest Brazīlijas interesi par sevis reindustrializāciju.

Un valsts rūpniecības stiprināšana ir viens no galvenajiem viņa kampaņas solījumiem. Vienlaikus Lula daudz labāk nekā Bolsonaru, šķiet, saklausa Eiropas mērķi par cīņu pret mežu izciršanu. Daudz kas būs atkarīgs no tā, cik ātri Lula varētu pāršķirt lapu vides jomā, ja viņš uzvarēs. Katrā ziņā, pēc eksprezidenta priekšvēlēšanu solījumiem, vides jautājumi būs darba kārtības augšgalā.

"Mēs atgriežamies pie šīs valsts pārvaldības, klimata jautājumu izvirzot par prioritāti. Citiem vārdiem sakot, vidusceļa nebūs, mēs to uztversim ļoti nopietni, jo mēs vēlamies uzņemties starptautiskas saistības, mēs vēlamies veidot starptautiskas saistības, tāpēc šīs partnerības, kuras mēs vēlamies veidot, lai saglabātu klimatu, ir ļoti nopietnas un ļoti svarīgas," norādīja Lula.

No ES puses noteikti ir vēlme panākt, lai tirdzniecības darījums atgrieztos pareizajās sliedēs. Eiropas politikas veidotājus ir satricinājis karš Ukrainā, kas licis Eiropai stiprināt alianses un piegādes ķēdes ar citām pasaules daļām. Lielais jautājums ir par to, vai sarunu dalībnieki Briselē vēlas atsākt sarunas ar Lulu. Eiropas Komisija paziņoja, ka tā strādā pie "papildu instrumenta, kas papildinātu vienošanos". Tā cer, ka papildu noteikumi, kas regulē ietekmi uz vidi, novērsīs nepieciešamību atkārtoti atvērt nolīgumu. Viens no bloka diplomātiem, kas vēlējās palikt anonīms, izdevumam "Politico" norādīja:

"Eiropas Komisijai ne īpaši patīk atkārtotas sarunas par šo vienošanos, jo tā baidās, ka tad, kad mēs sāksim sarunas, tas būs kā Pandoras lāde."

Līdz šim veiktās sabiedriskās domas aptaujas Brazīlijā uzrāda eksprezidenta pārliecinošu pārsvaru pār Bolsonaru, un šis pārsvars svārstās no 33% līdz pat 45%. Satraucoši gan ir tas, ka Bolsonaru, kas ir atklāts bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa cienītājs, nav bijis skaidrs savos izteikumos, vai viņš pieņems vēlēšanu rezultātus. Ar saviem izteikumiem viņš mīklaini licis noprast, ka vēlēšanās viņš piekāptos tikai tad, ja balsojums būtu "tīrs" un "caurspīdīgs".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti