Sadaļas Sadaļas

ES tēmē kļūt par otru lielāko litija jonu akumulatoru ražotāju pasaulē aiz Ķīnas

Eiropas Savienība (ES) ir nospraudusi mērķi kļūt par vienu no vadošajiem litija jonu akumulatoru ražotājiem pasaulē. Akumulatori ir būtisks komponents elektroautomobiļiem, kuru skaitam uz ES ceļiem tuvākajos gados vajadzētu strauji pieaugt. Iedzīvotāju pārsēšanās elektroautomobiļos ir svarīgs priekšnoteikums, lai ES līdz 2050. gadam varētu kļūt klimatneitrāla.  

ĪSUMĀ:

  • EK vēlas 15 reizes palielināt elektroauto skaitu ES līdz 2030. gadam.
  • Plāns paredz, ka šajos auto jāizmanto ES ražoti litija jonu akumulatori.
  • Pašlaik pārsvarā izmanto Ķīnas un ASV ražotus akumulatorus. 
  • ES līdz 2025. gadam plāno kļūt par otru lielāko akumulatoru ražotāju aiz Ķīnas.
  • Eiropā būvē 15 akumulatoru rūpnīcas, kuras spēs arī eksportēt ārpus ES.
  • EK tic, ka 5 gadu laikā ES gandrīz pilnībā spēs sevi nodrošināt ar izejvielu litiju.

Eiropas Komisija (EK) vēlas, lai līdz 2030. gadam ES reģistrēto elektroautomobiļu skaits sasniegtu vismaz 30 miljonus. Pašlaik 27 bloka dalībvalstīs ir reģistrēti aptuveni divi miljoni elektroautomobiļu, no kuriem vairāk nekā miljonu reģistrēja pagājušajā gadā.

Akumulatoru ražotne Ķīnā, 12.03.2021.Uldis Ķezberis

Briseles ambiciozie plāni paredz, ka nākotnē vairumam ES reģistrēto elektrisko automašīnu jābūt ražotām bloka dalībvalstīs, bet spēkrati jādarbina ar Eiropā ražotiem litija jonu akumulatoriem.

Pašlaik Eiropas autoražotāji savos elektromobiļos izmanto pārsvarā ASV un Āzijā ražotus akumulatorus.

2017. gadā tika izveidota Eiropas Akumulatoru alianse, kuras mērķis ir mazināt Eiropas atkarību no ārzemēs ražotiem elektromobiļu akumulatoriem. Aliansē ir pārstāvētas 14 ES dalībvalstis, autoražotāji, akumulatoru ražotāji un pētniecības iestādes.

Pagājušajā nedēļā notika Eiropas Akumulatoru alianses sanāksme, pēc kuras EK viceprezidents Marošs Šefčovičs paziņoja, ka ES ir apņēmusies līdz 2025. gadam kļūt par otru lielāko litija jonu akumulatoru ražotāju aiz Ķīnas, kas pašlaik saražo aptuveni 80% pasaules litija jonu akumulatoru. Viņš nosauca vairākus uzdevumus, kas ir jāpaveic, lai šo mērķi sasniegtu.

“Ir būtiski stiprināt akumulatoru ražošanai nepieciešamo vietējo izejmateriālu ilgtspējīgu ieguvi un apstrādi, kā arī uz vietas jāražo komponenti, kuri nosaka litija jonu akumulatoru darbību. Eiropas akumulatoru veiksmes stāsts būs atkarīgs arī no mūsu spējām risināt jautājumus, kas saistīti ar kvalificēta darbaspēka piesaistīšanu. Akumulatoru ražošanai nepieciešams specifisku prasmju kopums, bet pašlaik mūsu darba tirgus nespēj apmierināt pieprasījumu,” sacīja Šefčovičs.

EK lēš, ka līdz 2025. gadam akumulatoru nozare varētu radīt ap 4 miljoniem jaunu darbavietu. Tāpēc tuvākajos gados paredzēts apmācīt vai pārkvalificēt aptuveni 800 tūkstošus cilvēku.

Pašlaik Eiropā tiek būvētas 15 akumulatoru rūpnīcas, kuras spēs nodrošināt augstu produkcijas izlaidi.

Ja viss izdosies kā plānots, tad tuvāko piecu gadu laikā ES ik gadu vajadzētu saražot vismaz 7 miljonus litija jonu bateriju. Tas ir vairāk, nekā būs nepieciešams vietējiem elektroauto ražotājiem, tāpēc pārējos akumulatorus varēs eksportēt.

ES pašlaik ir ieguldījusi 20 miljardus eiro aptuveni 70 projektos, kuru mērķis ir nodrošināt akumulatoru neatkarību. Tas arī paredz samazināt bloka atkarību no dažiem ārvalstu izejvielu piegādātājiem.

Akumulatorus nav iespējams saražot bez litija, ko ES lielākoties iepērk no Čīles.

Līdz 2050. gadam ES vajadzēs par aptuveni 60 reizēm vairāk litija nekā pašlaik.

Lai mazinātu atkarību no citu valstu piegādātajām izejvielām, EK pērn nāca klajā ar apjomīgu rīcības plānu. Tas paredz gan palielināt kritiski svarīgo izejmateriālu, tostarp retzemju metālu, ieguvi Eiropā, gan uzlabot vecas elektrotehnikas pārstrādi.

ES prezidējošās dalībvalsts Portugāles vides ministrs Žuāu Pedru Matušs Fernandešs norāda, ka blokam būs jāpārstrādā arī nokalpojušie akumulatori, lai nodrošinātu arvien vairāk izejmateriālu jaunu akumulatoru ražošanai.

“Mums būtu ļoti svarīgi pieņemt tādu regulējumu, kas skaidri definētu, kādi akumulatori mums ir nepieciešami, kāds būs to dzīves cikls. Akumulators kalpo daudz ilgāk par to laika posmu, kad tas tiek izmantots. Būtiski, lai mēs zinātu, kā pārstrādāt akumulatorus. Mums tas ir jāņem vērā to ražošanas procesā, piegādājot tirgū un izmantojot tos paredzētajiem mērķiem,” ministrs sacīja televīzijas kanālam “Euronews”.

EK tic, ka tuvāko piecu gadu laikā Eiropa gandrīz pilnībā spēs pati sevi nodrošināt ar litiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt