Pasaules panorāma

Baltkrievija – diplomātiskās frontes priekšgalā Baltijas valstis

Pasaules panorāma

A. Navaļnija saindēšana: apsūdzētāji, klusētāji un apšaubītāji

ES sarežģīti vienoties par sankcijām Baltkrievijai

ES sarežģīti vienoties par sankcijām Baltkrievijai

Sankcijas – gan ekonomiskas, gan sadarbības – ir tas ierocis, ko Eiropas Savienība (ES) pret Baltkrievijas režīmu ir vērsusi jau vairākkārt. Tas ir palīdzējis nokļūt brīvībā vairākiem disidentiem, taču pašu Aleksandru Lukašenko no varas nav gāzis. Turklāt nekad šī vienošanās pašu Eiropas valstu starpā nav bijusi vienkārša, un izskatās, tā arī šoreiz tāda nebūs. Lai gan konceptuāla vienošanās par sankcijām ir panākta, galējais lēmums kavējas pietiekami dažādu apsvērumu dēļ.

Vairākas dienas pēc tam, kad Baltkrievijā jau bija sacēlusies protestu vētra un milicija sāka vardarbīgi izklīdināt demonstrantus, sociālos tīklus pārpludinājuši nosodījumi arī no Eiropas līderu puses. Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko opozicionāri centās rast glābiņu ārzemēs, bet Eiropas Savienība sasauca ārkārtas sanāksmi ārlietu ministru līmenī, vienojoties, ka sankcijas pret Baltkrieviju būs.

Pirms četriem gadiem, kad Lukašenko kļuva draudzīgāks ar Briseli, atbrīvojot politieslodzītos un piedāvājot Minsku kā sarunu platformu Krievijas un Ukrainas konflikta izbeigšanai, ES lēma mīkstināt esošās sankcijas. Taču kopumā sankciju režīmā ES un Lukašenko pārvaldītā Baltkrievija dzīvo jau 16 gadus.

Pēc ES ministru konceptuālā lēmuma ir apritējis mēnesis, taču sankciju vēl nav. 

Neoficiāli zināms, ka tās septembrī būs un tas būs saraksts ar vismaz 30 cilvēku vārdiem, kuriem būs liegts iebraukt ES teritorijā un uzturēt šeit banku kontus. Paša Lukašenko vismaz pagaidām starp tiem gan nebūs.

"ES šoreiz ir ārkārtīgi piesardzīga. Un tam ir divi iemesli. Ja atceramies 2014. gada notikumus Ukrainā, tā bija valsts ģeopolitiska izvēle starp Briseli un Maskavu. Baltkrievijas gadījumā ir citādi. Te revolūcijai ir pašmāju raksturs. Cilvēki ir noguruši no režīma un Lukašenko. Eiropas Savienība ļoti baidās, ka tas neizskatās pēc tā, ka Brisele iejaucas Baltkrievijas iekšējās lietās, un tāpēc uzmana arī, kāda varētu būt Krievijas reakcija, lai tā nav neprognozējami postoša.  Eiropa nevēlas arī uzreiz sodīt pašu galveno personu, jo apzinās, ka ar viņu būs jārunā pat tad, ja Lukašenko pats ar Briseli pagaidām sarunāties nevēlas," teica ''Radio Brīvā Eiropa'' Eiropas nodaļas redaktors Rikards Jušvjaks.

Baltkrievijas atbalsta akcija Prāgā. 2020. gada septembris.

Taču neoficiāli izskan ziņas, ka Eiropas reakciju bremzē arī iekšēja tirgošanās, ko iesākušas  dažas dienvidu valstis, precīzāk – Kipra un Grieķija, kas patlaban nonākušas jaunās konfliktu krustugunīs ar Turciju gāzes iegulu dēļ Vidusjūrā. Valstis esot paģērējušas piekrist sankcijām pret Baltkrieviju vien tad, ja Eiropas Savienība līdzīgā kārtā vērsīsies arī pret Turciju.

"Patiešām bija doma, ka tieši šodien ES valstu vēstnieki Briselē vienosies par sankcijām, bet visticamāk, ka tas tiešām nenotiks Kipras dēļ, kura vēlas šo sankciju režīmu saistīt ar sankcijām pret Turciju, jo uzskata, ka tā izdara gāzes urbumus Kipras ūdeņos. Tas ir nejauks manevrs, taču tas ir tas, kā Briselē lietas notiek – es tev izdaru pakalpojumu, tu – man. Un šīs, starp citu, nav pirmās un vienīgās sankcijas, kuras Kipra bloķē. Un, tā kā sankcijas var pieņemt tikai ar vienbalsīgu lēmumu, tad tu vari būt ietekmīgs, neskatoties uz to, cik liels vai mazs esi," pauda Jušvjaks.

Interesanti, ka tieši vakar un aizvakar Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ieradās vizīte Kiprā, lai parakstītu vienošanos par nodokļu atvieglojumiem un pārrunātu citus divpusējo attiecību jautājumus.

Kipra ir arī zināma kā tā ES dalībvalsts, kurā daudzi no Krievijas oligarhiem un arī no Vladimiram Putinam pietuvinātām personām apmaiņā pret prāvām investīcijām ir ieguvuši Kipras pases.

Cik liela nozīme būs ES sankcijām, ja tās tomēr īstenos? Simboliska, teic eksperti,

ņemot vērā, ka  Minskai nav tik lielas ekonomiskās un arī sabiedriskās saiknes ar ES un tāpēc sitiens pa režīma īstenotājiem, tā teikt, būs mazāks. Turklāt atšķirībā no jau minētās Ukrainas baltkrievu sabiedrībā pret Eiropu nav tik lielu gaidu.

Sankcijas teorētiski, ja izdosies vienoties, varētu stāties spēkā 22. septembrī pēc ES ārlietu ministru sanāksmes. Bez Baltijas valstīm stingras sankcijas pieprasa arī Zviedrija, Vācija, Austrija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt