Par papildu 11 miljardu un 200 miljonu eiro nepieciešamību ES tēriņiem pagājušajā nedēļā paziņoja budžeta komisārs Janušs Levandovskis. Viņš apliecināja, ka aicinās grozīt budžetu, lai samaksātu pagājušajā gadā nesegtos rēķinus un lai naudas pietiktu šī gada izdevumiem. Aizstāvot papildu naudas pieprasījumu, komisārs uzvēra, ka šo maksājumu atlikšana neliks šiem maksājumiem pazust.
Levandovskis atzīmēja, ka budžeta grozījumi nevar būt pārsteigums, jo jau citus gadus nesamaksātie rēķini kā sniega bumba vēlās tālāk uz nākamajiem gadiem. To žurnālistiem skaidroja komisāra preses sekretārs Patričio Fiorilli.
„Normāla pārnese parasti ir starp sešiem un septiņiem miljardiem eiro gadā. Ja tu saņem rēķinus, teiksim, decembra vidū, tos vajag pārbaudīt, un tas prasa laiku. Tas ir normāli," sacīja Fiorilli.
Lai apmaksātu ES izdevumus pagājušajā gadā, papildu nepieciešami trīs miljardi eiro. Deviņi miljardi ir vajadzīgi, lai papildinātu kohēzijas fondus nabadzīgākajiem bloka reģioniem.
Finanšu ministrijā apgalvo, ka līdz šim Latvijai naudas trūkuma dēļ maksājumi nav kavēti, stāsta ministrijas pārstāvis Kaspars Valtmanis: "No sākuma EK ieskaita daļu finansējuma avansā, bet projekti tiek īstenoti gan no šī avansa, gan valsts budžeta līdzekļiem. Tad, kad projekts jau ir pabeigts, tad šo daļu, kas sākotnēji tika finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, mēs iesniedzam kā maksājuma pieprasījumu EK, tad šo maksājumu EK pārskaita Latvijai."
No Finanšu ministrijas noprotams, ka parasti komisija naudu pārskaita mēneša laikā, tomēr Latvijas Radio zināmas programmas, kur nauda pienāk tikai vairāku mēnešu laikā.
Ziņu portāls "EUobserver" vēsta, ka komisijas lūgums par budžeta palielināšanu izsaucis britu valdības nepatiku, - Lielbritānija ir viena no tām dalībvalstīm, kas prasa apcirpt savienības tēriņus. Valsts kases finanšu sekretārs Gregs Klarks par „neparastu” nosaucis vajadzību palielināt budžetu lielākā apmērā par Kiprai paredzēto glābšanas paketi.
Jautājums par nenomaksātajiem rēķiniem ir viens no klupšanas akmeņiem notiekošajās sarunās par ES nākamo daudzgadu budžetu. Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs uzver, ka deficīta budžeta stratēģiju, ar kuru valstis cīnās nacionālā līmenī, nevajadzētu praktizēt ES līmenī. Eiroparlamentārieši ir pieņēmuši rezolūciju, kurā prasa vispirms izlemt par pašreizējo deficīta krīzi, tikai tad lemt par daudzgadu budžetu.
Levandovskis plāno deputātus iepazīstināt ar savu budžeta izmaiņu priekšlikumu aprīļa vidū.
