ES pozīcija sarunās ar Londonu: Ciešas attiecības un godīga konkurence

Eiropas Savienība (ES) vēlas saglabāt ciešas attiecības ar Lielbritāniju, bet nevar pieļaut negodīgu konkurenci - šis princips spēlēs būtisku lomu gaidāmajās tirdzniecības sarunās ar Apvienoto Karalisti. Eiropas Savienības valstu ministri otrdien, 25. februārī, apstiprināja bloka pozīciju šajās sarunās, kas oficiāli sāksies nākamnedēļ.

Jau tuvākajās dienās oficiāli tiks uzsāktas tirdzniecības sarunas starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju. Bet abu pušu izejas pozīcijas šobrīd ir diezgan tālu viena no otras.

Neuzticības gaisotni veicina arī ziņas, ka Borisa Džonsona valdība meklējot veidus, kā apiet izstāšanās līgumā ietverto nosacījumu pārbaudīt preces, kas ceļo no Lielbritānijas pamatteritorijas uz Ziemeļīriju.

Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs brīdināja, ka ar šādu Londonas attieksmi abām pusēm būs grūti uzbūvēt labu sadarbību.

ES pozīcija sarunās ar Londonu: Ciešas attiecības un godīga konkurenceArtjoms Konohovs

    “Varētu teikt, ka līdz šim noslēgto līgumu izpilde parāda, cik lielā mērā abas puses var uzticēties viena otrai. Bez savstarpējās uzticēšanās būs ļoti grūti uzbūvēt labas nākotnes attiecības. Tādēļ, ja tuvāko mēnešu laikā nebūs nekāda progresa infrastruktūras izbūvē, kas ir nepieciešama, lai īstenotu izstāšanās līgumam pievienoto Īrijas protokolu, tas sūtīs ļoti satraucošu signālu par to, vai līdz gada beigām būs iespējams vienoties par kaut ko saprātīgu,” norādīja Kovenijs.

    Līdzīgi izteicās arī Vācijas Eiropas lietu ministrs Mihaels Rots.

    “Man ir skaidrs vēstījums mūsu draugiem Londonā: turiet savus solījumus, kas ir ietverti izstāšanās līgumā,” sacīja Rots.

    Briselē un citās ES valstu galvaspilsētās daudzi ir satraukti arī par to, ka Londona varētu sākt nodarboties ar negodīgu konkurenci, samazinot vides aizsardzības standartus vai nodarbināto tiesības.

    Tādēļ Eiropas Savienība vēlas, lai Lielbritānija apņemtos to nedarīt. Apvienotās Karalistes valdība sola, ka tā negrasās nodarboties ar negodīgu konkurenci.

    Tomēr, pēc viņu vārdiem, Eiropa nevarot prasīt, lai briti pildītu svešas normas, jo tas būtu pretrunā ar “Brexit” būtību.

    Nozīmīgs klupšanas akmens būs arī zvejošanas iespējas Ziemeļu jūrā. Francija un vairākas citas valstis uzstāj, ka tām būtu jāsaglabā pieeja britu ūdeņiem. Bet šķiet, ka Londona to nevēlas, jo daudzi britu zvejnieki bija starp kaismīgākajiem “Brexit” aizstāvjiem. Precīza Lielbritānijas nostāja varētu tikt publicēta ceturtdien.

    To, ka sarunas būs sarežģītas, atzina arī Nīderlandes ārlietu ministrs Sefs Bloks.

    “Abos Ziemeļu jūras krastos ir milzīgas intereses un tādēļ zvejniecība ir svarīga. Bet jāatceras arī par mūsu tirdzniecības attiecībām, sadarbību drošības jomā un cilvēku kontaktiem. Tas padara šīs sarunas tik izaicinošas. Pagātnes pieredze liecina, ka Eiropas Savienība ir spējusi palikt vienota un noslēgt labu izstāšanās vienošanos. Tas dod man cerību arī nākotnes sarunās.

    Bet laika mums ir ārkārtīgi maz, intereses ir milzīgas, vienošanās būs sarežģīta. Tādēļ mums priekšā ir smags darbs,” atzina Bloks.

    KONTEKSTS:

    Lielbritānija 31. janvārī formāli atstāja Eiropas Savienību, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attieksies visi ES noteikumi.

    Eiropas Savienības un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās būtu jānoslēdz līdz šā gada beigām. Ja tas neizdosies, tad abas puses sāks tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti