Bez garantēta atbalsta palicis arī Izglītības un zinātnes ministrijas virzītais Baltijas Inovatīvo Pētījumu un Tehnoloģiju infrastruktūras (BIRTI) platformas projekts, kas maksā 600 miljonus.
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš apliecina, ka EK uzstādījums ir dot mazāk naudas infrastruktūrai, taču Latvijas interese ir sakārtot ceļus, lai palielinātu cilvēku mobilitāti. Arī bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs uzskata, ka cilvēku mobilitāte ir vitāli svarīga, jo samazinās pakalpojumu klāsts, ko varēs nogādāt līdz katram Latvijas iedzīvotājam.
Latvija savas naudas ieguldījumu prioritātes pašlaik ir nospraudusi Nacionālajā attīstības plānā (NAP), ko pērn apstiprināja Saeima. NAP arī būs Latvijas pozīcija tālākās sarunās ar Eiropas Komisiju, kas dod gala apstiprinājumu, kur tērēt paredzētos līdzekļus.
Jaunais un inovatīvais BIRTI projekts garantētajā Kohēzijas naudas plānā iekļauts nav, un tas novirzīts uz citu ES fondu Horizonts 20, taču tajā par naudu būs jākonkurē ar visu pārējo Eiropu. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres vietniece Lauma Sīka uzskata, ka BIRTI bija jābūt iekļautam Kohēzijam līdzekļos, un Latvijas politiķi vienkārši nobijušies no tik ambicioza plāna. Viņa vēl cer, ka Eiropas Komisija rediģēs Latvijas plānus.
TOP 6 dārgākie plānotie virzieni (mljoni latu no Kohēzijas naudas periodā 2014.-2020.):
- 333 miljoni – dzelzceļa elektrifikācijai un mezglu modernizācijai, lai attīstītu kravu pārvadājumus
- 285 miljoni – industriālo zonu attīstībai, pievadceļu, inženierkomunikāciju izbūvei
- 264 miljoni – Rīgas tiltiem, transportam, ceļiem, un lidostai Rīga
- 212 miljoni – publisko ēku siltināšanai, siltumtrašu izbūvei, energoefektivitātei
- 166 miljoni – reģionālajiem autoceļiem
- 154 miljoni – valsts nozīmes autoceļiem
Kopā: 1,414 miljardi (no kopējiem 3 miljardiem latu)
