Šis lēmums tiek vērtēts kā zināma piekāpšanās no komisijas puses un raisījis diskusijas par to, kāpēc lielajām un ietekmīgākajām Eiropas Savienības valstīm ļauts izturēties elastīgāk pret Eiropas Savienības kopējiem noteikumiem laikā, kad no visām pārējām dalībvalstīm tiek prasīta budžeta disciplīna un taupība.
ES finanšu ministru sanāksmē uzmanības centrā bija Francijas nespēja tikt galā ar savu budžeta deficītu. Un, lai gan tikšanās noritēja aiz slēgtām durvīm, zināms, ka vairāki mazāko valstu finanšu ministri ir kritizējuši īpašo pielaidību pret Francijas pārkāpumu. Īpaši ass ir bijis Īrijas finanšu ministrs, arī portugāļi un slovāki pauduši savu neapmierinātību – kāpēc daži ir vienlīdzīgāki par citiem.
Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents finanšu jautājumos, Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis gan norādīja, ka krīzes karstumā arī Latvija ir saņēmusi pretimnākšanu attiecībā uz budžeta deficīta mērķiem.
Tomēr neoficiāli zināms, ka Valdis Dombrosvkis Eiropas Komisijā ir aktīvi iebildis pret šādu īpašo pieeju Francijas pārkāpumam, tomēr franču pozīcija uzvarējusi un viņi panākuši pagarinājumu.
Šī jau ir trešā reize kopš krīzes sākuma, kad Francijai tiek piešķirts pagarinājums.
EK februāra beigās Francijai pagarināja laiku līdz 2017.gadam, lai samazinātu budžeta deficītu zem ES noteiktajiem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Toreiz Francijai tika arī noteikti jauni un bargāki mērķi turpmākajiem gadiem.
Brisele paziņoja, ka Francijai nepieciešams izmantot šo papildu laiku, lai šogad samazinātu budžeta deficītu līdz 4% no IKP, nākamgad to samazinātu līdz 3,4% un 2,8% 2017.gadā.
Prasības pirmajiem diviem gadiem ir bargākas salīdzinājumā ar Francijas valdības mērķi šogad budžetā reģistrēt 4,1% no IKP deficītu un nākamgad to samazināt līdz 3,6%.
