Eiropas Parlamenta balsojums par ES Kopējo lauksaimniecības politiku galīgi un beidzami to apstiprina dzīvē. Latvijai tie būs aptuveni 2,7 miljardi eiro nākamajos septiņos gados. Tas ir aptuveni uz pusi vairāk nekā iepriekšējos gados un dod iespējas arī būtiski palielināt platību maksājumus zemniekiem, kas Latvijai līdz šim bijuši ārkārtīgi zemi. Tiesa gan, mūsu valsti no tiešmaksājumu tabulas lejasgala joprojām vēl nepaceļot.
Ar iznākumu absolūti apmierināta nav neviena valsts, jo kopējais lauksaimniecības budžets, gluži kā viss Eiropas septiņu gadu naudas maks, ir samazināts. Vecās Eiropas valstīm, kurām maksājumi līdz šim bijuši lielāki, pakāpeniski tos samazinās par labu tām, kas bijušas sliktākā situācijā.
Kopējā lauksaimniecības politikas reformas pieņemšana vieš lielāku skaidrību arī Latvijas zemniekiem. Taču Zemnieku Saeimas pārstāve Maira Dzelzkalēja norāda, ka joprojām ir vēl daudz jautājumu: „ Šobrīd ir ļoti daudz neskaidru jautājumu, jo ieviešanas likumdošana, pavadošie likumdošanas akti šobrīd ir tikai izstrādē. Vismaz pusgads nākamgad būs intensīvs darbs. Svarīgi ir nosacījumi, lai šo naudu saņemtu, kam paredzēti šie hektārmaksājumi, kādi būs papildinošie pasākumi no lauku attīstības plāna. Un tur šobrīd viss vēl ir procesa. Neskaidrību vēl ir daudz."
Viens no jautājumiem, par ko būs jālemj pašai Latvijai - kā definēt ražojošo zemnieku, lai cīnītos pret būtisku līdzekļu aizsplūšanu tā sauktajiem dīvāna zemniekiem. Maira Dzelzkalēja norāda, ka tas būs grūts un sarežģīts process, jo ražojošajiem lauksaimniekiem tas nozīmēs papildus birokrātiju.
Nākamais gads Latvijas zemniekiem būs tā sauktais pārejas gads, kad lauksaimnieki turpinās saņemt platību maksājumus šā gada apjomā, proti, ap 60 latu par hektāru. Taču ar ES atļauju zemniekiem turpmāk varēs piemaksāt arī valsts, lai paceltu latiņu tuvāk Eiropas vidējam līmenim.
