Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotājus aizvien biežāk aicina sākt investēt biržā un ka vietējā tirgū aktīvi ienāk jauni emitenti, ir svarīgi cilvēkiem atgādināt vairākas vienkāršas lietas, uzskata “INVL Asset Management” vadītājs Andrejs Martinovs.
Pirmā – akciju cenas var ne tikai kāpt, bet arī kristies, un tas dažiem jauniņajiem var kļūt par nepatīkamu atklājumu.
Un otrā – finanšu loģika šajā gadījumā ne vienmēr darbojas.
Lūk, daži piemēri.
“DelfinGroup”: bizness aug, akcijas mīnusā
Parakstīšanās uz “DelfinGroup” akcijām sākās septembra beigās par 1,52 eiro par akciju. Pavisam uzņēmums IPO (initial public offering – sākotnējais publiskais piedāvājums) ceļā cerēja piesaistīt 12,76 miljonus eiro, kurus plānoja izmantot, lai dzēstu daļu parādu.
Potenciālie investori tika piesaistīti gan ar biznesa ātras izaugsmes prognozēm, gan ar solījumu reizi ceturksnī maksāt dividendes – ne mazāk kā 50% no peļņas (ņemot vērā prognozes 2022. gadam, ienesīgums no dividendēm šādam ieguldījumam var būt apmēram 5%, ja rēķina pēc IPO cenas). Taču galu galā interese nemaz nebija tik liela – izdevās savākt 8,1 miljonu eiro.
No vienas puses, tāds nepārliecinošs IPO iznākums, kad pieprasījums pēc akcijām izrādās mazāks par piedāvājumu, nav liela problēma pašam biznesam. Lietas tādēļ nesāka iet sliktāk, gluži otrādi – trešajā ceturksnī “DelfinGroup” izsniedza aizdevumos 15,3 miljonus eiro (29% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni), bet tīrā peļņa bija viens miljons eiro (par 24% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī). Tomēr investora problēma ir tāda, ka pēc vājiem IPO rezultātiem nereti seko akcijas cenas kritums biržā. “DelfinGroup” gadījumā tā arī notika – uzņēmuma akcijas cena saruka jau pirmajā tirdzniecības dienā, bet decembra beigās akcija maksāja apmēram 1,4 eiro. Tātad ieguldītie, teiksim, 3000 eiro 2021. gada beigās bija pārvērtušies par 2743 eiro, tas ir mīnus 8%. (2. februārī tirdzniecības dienas beigās uzņēmuma akcijas cena bija 1,36 eiro.)
Loģika ir tāda – ja IPO gaitā pieprasījums izrādījies mazāks par piedāvājumu, tad visi, kas gribēja, akcijas ir nopirkuši, un pēc akciju iziešanas biržā ažiotāžas izraisīta pieprasījuma sākumā nebūs (bet, gluži otrādi, tāds būtu, ja pieprasījums pārsniegtu piedāvājumu, – tad tie, kuri nedabūja akcijas, pirktu tās biržā). Tādēļ saprotams, kāpēc tirgus dalībnieki vienmēr seko tam, vai IPO laikā pieprasījums pārsniedzis piedāvājumu vai arī nav.
Gluži kā loterija
Varētu likties – kāda ir pārdevēja motivācija? Kāpēc tas, kurš tikko IPO nopircis akcijas par 1,52 eiro gabalā, tūlīt pat tās sāk pārdot biržā par zemāku cenu? Kāpēc pagaidām virtuālos zaudējumus (kuri vēlāk var pārvērsties par peļņu, ja akcijas cena augs), padarīt par reāliem?
Viens no iemesliem ir tāds, ka daļai tirgus dalībnieku piedalīšanās dažādos IPO ir kaut kas līdzīgs loterijas biļešu pirkšanai cerībā, ka laimesti no veiksmīgiem IPO pārsniegs zaudējumus no neveiksmīgiem. Ja cena biržā aug, viņi pārdod akcijas ar peļņu, ja ne – pārdod par to pašu cenu vai pat lētāk un domā par nākamo investīciju. Nebūt ne vienmēr šī shēma darbojas, taču tieši pagājušajā gadā Baltijai tā izrādījās efektīva.
Cits jautājums – kāpēc tieši “DelfinGroup” IPO pagājušā gada rudenī izrādījās ne gluži veiksmīgs, bet visus tam sekojušos (arī cita Latvijas uzņēmuma “Virši-A” IPO) pavadīja ažiotāža un akciju cenu kāpums?
“Galvenais iemesls, kāpēc Baltijā daļa IPO notika ar ažiotāžu, bet pēc tam akciju cenas biržā kāpa, savukārt citu IPO gadījumā tā nebija, nav pat finanšu loģika, bet ir kaut kas iracionāls, emocijas,” saka Andrejs Martinovs.
Zināma loma varēja būt arī biznesa “ētiskuma” aspektam (investoru izpratnē). Pēc Rus.lsm.lv novērojumiem, daži investori nolēma pastāvēt malā morālā aspekta dēļ, jo uzskata lombardus un dārgus kredītus par neētisku biznesa veidu. Tādi komentāri bija sastopami gan Igaunijas plašsaziņas līdzekļos, gan Latvijas investīciju forumā.
Igaunijas zemenes ir visdārgākās. Bet tikai Igaunijā
Būtiska nozīme droši vien bija arī IPO izvēlētajam brīdim. Oktobrī, jau pēc tam, kad bija sākusies parakstīšanās uz “DelfinGroup” akcijām, pēkšņi – un tas patiešām bija negaidīti visiem – sākās vēl viens IPO, kurā savas akcijas piedāvāja “Enefit Green” – valstij pastarpināti piederošais Baltijas vēja enerģētikas līderis. Spriežot pēc ažiotāžas, kas izcēlās Igaunijā, tas droši vien novērsa daudzu investoru interesi no Latvijas “sīkuzņēmuma”. Un tas nav pārsteidzoši – iedomājieties, kas notiktu, ja Latvijā tiktu paziņots par to, ka sākusies mūsu nacionālā īpašuma, piemēram, “Latvenergo”, “tautas privatizācija”, bet kaimiņvalstī Igaunijā tajā pašā laikā gatavotos iziet biržā kaut kāda “Coop Pank”.
Un te nu emociju faktoru bija grūti nepamanīt. Kad pēc IPO “Enefit Green” akcija, kas jau sākumā nebija lēta, biržā strauji sāka kļūt dārgāka (vienā brīdī tās cena par 55% pārsniedza IPO cenu), Igaunijas investori forumos mēģināja tam rast racionālu izskaidrojumu, tostarp salīdzināja ar Lietuvas “Ignitis grupe” akcijas cenu, bet galu galā visu izteica jokā: “Tas ir kā Igaunijas zemenes – tās arī ir visdārgākās.” Un paši precizēja: ”Bet tikai Igaunijā.”
Un visi kopā pasmējās par Igaunijā pazīstamu pensiju fondu, kurš IPO laikā atteicās pirkt “Enefit Green” akcijas par 2,9 eiro gabalā, publiski paskaidrojot, ka tas ir pārāk dārgi.
Divu veidu akcijas: tās, kuras ir modē, un visas pārējās
“Ja vienkāršo, tad starpība ir tāda – ir populāras akcijas un ir visas pārējās. Turklāt popularitāte ne vienmēr saistīta ar uzņēmuma finanšu rezultātiem,” galveno iemeslu skaidro Martinovs. Kā spilgtu piemēru viņš min “Tesla”.
Īlona Maska lolojuma akcijas cena ir tāda, ka uzņēmums oktobrī maksāja triljonu dolāru – apmēram tāda bija kopēja kapitalizācija pārējiem pasaules TOP10 autobūvniekiem, kuri ik gadu kopā saražo desmitiem miljonu automobiļu. Un, lai cik arī neskanētu viedokļi, ka tas ir neloģiski, biržā likt likmi uz “Tesla” akcijas cenas kritumu (“šortot” – no “sell short” ) bijusi ļoti neveiksmīga ideja, kura pat kļuvusi par mēmi (pāris piemēru šeit un šeit).
Arī Baltijā ir savas “modē esošās akcijas” – tās ir “Coop Pank”, LHV, daļēji “Madara” (tās akciju tirdzniecības apmērs ir niecīgs, bet cena ir augsta), no neilgi kotētajām – “Enefit Green”, vienubrīd “modē” bija arī “Virši-A”, saka Martinovs.
Turklāt pēc veiksmīgās “Enefit Green” iziešanas biržā nākamie IPO Baltijā (“Virši-A”, “Hepsor”, “TextMagic” un “Hagen Bikes”) bija aizvien vairāk ažiotāžas apvīti un, šķiet, aizvien mazāk racionāli. Tādos gadījumos ir svarīgi paturēt prātā risku, ka straujam kāpumam vienmēr var sekot straujš kritums, teic Martinovs.
Tādu piemēru – kad ir straujš cenas kritums – pēdējos mēnešos Baltijā patiešām nav trūcis. Ja atceramies kaut vai “Virši-A” – parakstīšanās laikā akcijas cena bija 4,49 eiro. Pirmajā dienā biržā, 11. novembrī, cena pieauga nedaudz – līdz 4,6 eiro. Taču tad grafiks uzlidoja debesīs – un 17. novembrī uzņēmuma akcija jau maksāja 6,1 eiro. Pēc tam tendence pavērsās pretējā virzienā un akcijas cena strauji kritās – janvāra beigās šīs akcijas varēja nopirkt pat lētāk nekā IPO laikā.
Vai arī pazīstamā nekustamo īpašumu attīstītāja “Hepsor” akcijas – parakstīšanās laikā novembrī tās tika piedāvātas par 11,7 eiro. Vairāki eksperti plašsaziņas līdzekļos bija atturīgi – jā, Igaunijas biržā pašlaik ir acīmredzams bums, tomēr tas ir pārāk dārgi. Virtuālais personāžs “Investors Tomass” – Igaunijas lietišķā medija “Äripäev” redakcijas kolektīvā saprāta produkts kopš 2002. gada (viņa komentāri ir populāri Igaunijas investoru vidū) – konsekventi publicēja divus risinājumus: pirmais – nepirkt (jo ir nepamatoti dārgi), otrais — gluži pretēji – ar virsrakstu “Ak, šis “Hepsor”!” Es raudu un parakstos” (jo ir ažiotāža). Un patiešām – pieprasījums pēc “Hepsor” akcijām IPO izrādījās ažiotāžas apvīts un pārsniedza piedāvājumu vairāk nekā astoņas reizes.
Tas izjauca investoru plānus – tādēļ, ka uz vienu akciju bija astoņi pretendenti, pēc parakstīšanās viņi saņēma ne tik, cik gribēja, bet mazdrusciņ (līdz 7,5% no ordera apmēra). Un, lai gan akcijas cena biržā pirmajās dienās uzlēca augstāk par “nepamatoti dārgo” 11,7 eiro līmeni un pat pārsniedza 16 eiro (pieaugums gandrīz 40%), kāds gan no tā prieks, ja akciju tev pavisam maz? Tomēr kāds biržā pirka arī par 16 eiro. Bet pēc tam emocijas pieklusa un “Hepsor” akcijas cena samazinājās. Un atkal samazinājās.
Janvāra beigās, kad cenas krītas akciju tirgos visā pasaulē, vēl nesen visu iemīļotās “Hepsor” akcijas cena vienubrīd bija sarukusi līdz 12,04 eiro. “Lidojums augšup kā raķetei” bija izkusis, gandrīz neatstājot pēdas.
“Šķiet, ka investoru jaunajai paaudzei attieksme pret tirgu ir kā pret azartisku datorspēli,” IPO sezonas rezultātus komentē Martinovs. Pēc viņa teiktā, tāda tendence vērojama gan Baltijā, gan globāli. Pat pasaulē populāras biržas tirdzniecības mobilās lietotnes izskatās kā spēle – spilgti, vienkārši un ar tērzētavu. Lai gan no klasiskās investēšanas viedokļa tāda pieeja ir anomālija, saka Martinovs.
- Par to, cik investoru no Latvijas piedalījās šajās biržas spēlēs un kāpēc par viņiem joko igauņi, būs lasāms nākamajā rakstā.
