Ideja par laika grozīšanu nav radusies Latvijā. Vasaras laiks Eiropā pirmoreiz tika noteikts 1981. gadā, bet kopš 1997.gada pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu vai atpakaļ divas reizes gadā griež visas Eiropas dalībvalstis vienlaicīgi. "Lai nodrošinātu saskanīgu un ilgtspējīgu tirgus funkcionēšanu Eiropas Savienības līmeņos," skaidro Ekonomikas ministrijas pārstāvis Edijs Šaicāns."Lai neiznāk tā, ka katra ES dalībvalsts sāk grozīt pulksteni pa savam. Tad radīsies neskaidrības, kas varētu ietekmēt tādas nozares kā transports, sakari, kur nozīmīgi ir vilcienu un lidmašīnu grafiki," piebilst Šaicāns.
Sākotnēji no rīta klāt pieliktā stunda bija nepieciešama, lai taupītu elektroenerģiju, taču, attīstoties tehnoloģijām, tas vairs nav tik būtiski. Dienas gaišo laiku paildzinot, ieguvumi ir daudzām citām tautsaimniecības nozarēm.
"Ieguvums ir tirdzniecībā. Arī tūrisms ir ieguvējs, jo apskates objektus labāk ir aplūkot gaismā," norāda Šaicāns.
Apmierināti ar vasaras laiku ir arī lauksaimnieki - viņi var darbus sākt agrāk, kamēr nav tik karsts. Arī būvniecībā iegutā rīta stunda ļauj darbus organizēt divās maiņās. Bet mediķi norāda, ka papildu gaisma pēcpusdienās uzlabo gan psiholoģisko, gan fizisko veselību un veicina D vitamīna sintēzi.
Taču cilvēku viedokļi ir dažādi.Pērn veiktajā interneta aptaujā daudzi pauda neapmierinātību ar laika grozīšanu, pārejai uz vasaras laiku kā galvenos trūkumus minot dabisko bioritmu traucējumus. Savukārt šogad līdzīgus argumentus protestētāji min parakstu kampaņā pret pāreju uz ziemas laiku.
