Komentējot pārmetumus, ka arī Kalvīša vadītā valdība vainojama pie krīzes Latvijas ekonomikā pirms vairākiem gadiem, Kalvītis teica, ka viņš kā tā laika valdības vadītājs savu vainu krīzes izraisīšanā nesaskata.
"Līdz šim brīdim neuzskatu, ka es ievedu Latviju krīzē. Ja kādiem tā liekās, tad lai viņi tā domā. Bet es nepieņēmu personīgi nevienu lēmumu, kas Latviju ieveda krīzē," apgalvoja ekspremjers.
Kalvītis vēlāk piebilda, ka krīze 2008. gadā nesākās Latvijā, bet ārpus valsts. "Mēs kļuvām par upuri starptautiskam krīzes vilnim, ko Latvija nespēja izturēt," teica Kalvītis, atgādinot par "Parex bankas" maksātnespēju krīzes sākumposmā un valsts iesaistīšanos šīs bankas glābšanā.
Tāpat Kalvītis noraidīja viņam veltītos pārmetumus saistībā ar Abrenes atdošanu Krievijas Federācijai. Pēc viņa teiktā, Latvija Abreni pazaudēja jau tanī brīdī, kad izvēlējās ceļu uz Eiropas Savienību.
Kalvītis arī nedomā, ka bijušā "Latvijas Dzelzceļa" vadītāja Uģa Magoņa aizturēšana varētu ietekmēt Krievijas kravu tranzītu caur Latviju, par ko šobrīd ir bažas saistībā ar Krievijas paziņojumu par plānoto sliežu remontu virzienā uz Latviju.
"Es domāju, ka nē, jo beigu beigās ekonomiskie apsvērumi arī Krievijā dominē pāri kaut kādiem citiem apsvērumiem," teica Kalvītis, norādot:
Krievijas ekonomika šobrīd piedzīvo grūtus laikus un tā ir ieinteresēta pārdot savus resursus. "Domāju, ka kravu apgrozījumu tas tiešā veidā ietekmēt nevar."
Savukārt, jautāts par nostāju saistībā ar iespējamo sankciju pagarināšanu vai pastiprināšanu pret Krieviju, Kalvītis sākotnēji izvairīgi noteica, ka šis ir ļoti komplicēts jautājums.
Vēlāk viņš norādīja, ka jebkuras sankcijas izraisa pretsankcijas. "Un vienmēr ir jāatceras, ka katrai nācijai, katrai tautai ir arī kaut kādas savas nacionālās intereses. Šinī gadījumā vienmēr uzskatīšu, ka nacionālajām interesēm jābūt pāri kaut kādām politiskajām interesēm. Tā kā šeit ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar sankciju izpildīšanu," teica Kalvītis.
Viņš piebilda, ka nevajadzētu pievērt acis attiecībā uz Ukrainā notiekošo, taču nevajadzētu arī "skriet ratiem pa priekšu".
Jautāts par jauno amatu LG, Kalvītis apgalvoja, ka līgumu ar jauno darba devēju viņš vēl nav parakstījis un algas apmērs viņam nav zināms. "Es neuzskatu, ka tas ir primārais jautājums. Parasti labu darbu labi atalgo," teica Kalvītis.
Jau vēstīts, ka LG padome piektdien ietekmīgā energouzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecēlusi bijušo Ministru prezidentu Kalvīti. Viņš šajā amatā nomainīs ilggadējo LG valdes priekšsēdētāju Adrianu Dāvi.
Kalvītis par lielāko izaicinājumu sauc gaidāmo dabasgāzes tirgus liberalizāciju un cer, ka gāzes biznesā vismaz Latvijas un Baltijas teritorijā politiskie faktori nedominēs pār ekonomiskajiem.
