Eksperts: Valstij daļēji piederošie uzņēmumi – nepietiekami atklāti par algām

Tādiem valstij daļēji piederošajiem uzņēmumiem kā "airBaltic" un "Lattelecom" būtu jābūt atklātākiem par atalgojuma politiku, tostarp tā veidošanas principiem. To Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Pēc viņa teiktā, kompāniju vadības algu noteikšanā primāri tiek ņemta vērā tirgus prakse. Proti, cik lielu atalgojumu saņem līdzīga izmēra un jomas uzņēmumos. Tāpat ir jāskatās, kādā situācijā atrodas uzņēmums.

"Vai tas ir ļoti problemātisks, kad ir nepieciešams pārmaiņu vadītājs, kas attiecīgi prasa specifiskas kompetences un kas varētu palielināt šo atalgojuma grozu. Kāda ir uzņēmuma stratēģija, kas ir nozare, kur uzņēmums strādā, kāda ir finanšu situācija.

Tātad ļoti daudzi aspekti, kas ietekmē jebkura uzņēmuma atalgojuma līmeni," skaidroja Grafs. "Bet pamatā tā ir tirgus prakse – cik saņem līdzīga lieluma uzņēmumu vadītāji."

Pēc Grafa teiktā, valstij 100% piederošajiem uzņēmumiem ir noteikti "griesti" un principi atalgojuma noteikšanā. Savukārt uzņēmumos, kur ir dalītais kapitāls – kompānijā ir gan valsts, gan privāto kapitāls, piemēram, tādas ir "Lattelecom", "airBaltic","Latvijas Mobilais telefons" (LMT), - tur atalgojuma principus "nosaka tikai tirgus apstākļi". Turklāt nereti algas uzņēmumā jāsalīdzina starptautiski, jo attiecīgajā nozarē Latvijā nemaz nav līdzīgu kompāniju, piemēram, "airBaltic" gadījumā.

Grafs atzina, ka Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts iestājas par to, ka jebkuram uzņēmumam, īpaši lielām kompānijām, neatkarīgi no tā, vai tajā ir valsts kapitāls vai arī privātais, ir jāpublisko atalgojuma politika, kam jāatbild uz jautājumiem - kāda ir atalgojuma fiksētā sadaļa, par ko maksā prēmijas un kādi ir papildu labumi.

"Un uzņēmuma padome ir tā, kas skaidro. Šajā gadījumā gan "airBaltic", gan "Lattelecom", gan LMT padomei būtu jāiet publiski un jāskaidro, kas ir tie atalgojuma principi, kāpēc vienas kompānijas vadītājam ir tāds vai citāds atalgojums. Man liekas, ka tā ir tā iztrūkstošā sadaļa, ja mēs salīdzinām ar valsts uzņēmumiem, kur šie principi ir skaidri noteikti. Ir metodika, ir vadlīnijas, kas notiek tirgū. (..) Ir skaidri spēles noteikumi, kā līdz tam tiek.

Attiecībā uz privātā kapitāla uzņēmumiem iztrūkst šīs sadaļas par skaidrību, kā līdz tam ir nokļūts, jo padomes patiesībā nav pārāk runīgas par šiem jautājumiem," atzina Grafs.

Valstij pilnībā piederoši uzņēmumi publiski sniedz ļoti daudz informāciju par sevi, cits jautājums ir – cik šī informācija ir kvalitatīva.

"Pārresoru koordinācijas centram, kas ir tāds pārraugs, kas skatās, kas notiek ar visiem valsts uzņēmumiem, ir jāapkopo un jāskatās, cik kvalitatīvi uzņēmumi un tos pārraugošās ministrijas atklāj šo informāciju. Tas būtu tāds solis pareizajā virzienā, jo šobrīd informācijas ir daudz, bet tāds kopējs skats vai analīze patiesībā netiek veikta tik daudz, cik vajadzētu," uzskata eksperts.

Jau ziņots, ka Latvijā vislabāk atalgotā valsts amatpersona ir nacionālās aviosabiedrības "airbaltic"  izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, kura vadītās kompānijas apgrozījums pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, audzis par 1%, bet Gausa atalgojums “airbaltic” gada laikā kāpis par 19%, pārsniedzot miljonu eiro gadā.

Gausa atalgojumu nosaka un paveikto vērtē kompānijas padome, kuras priekšsēdētājs iepriekš interviju par šiem jautājumiem LTV raidījumam "De facto" atteica, bet atsūtīja paziņojumu, kurā nebija analizēts Gausa paveiktais un arī nebija norādīts tas, vai padome ir informēta par Gausa iespējamo darbu no mājām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti