Eksperti: neesam darījuši pietiekoši
„Latvija pērn samaksāja par Krievijas gāzi ap 400 miljoniem eiro, un tas nozīmē, ka Latvija vidēji dienā samaksā vienu miljonu eiro ārpus savas tautsaimniecības. Neatgriezeniski,” norādīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta inženierzinātņu doktors Edgars Vīgants.
Viņa skatījumā atkarību no Krievijas gāzes ir iespējams mazināt: „Vismaz siltumapgādes ziņā. Protams, to nevar krasi mainīt mēneša laikā. Būs nepieciešami daži gadi. Bet pie attiecīgas valsts politikas un attieksmes to varētu mainīt tādos pārredzamos periodos, un ļoti žēl, ka tas nav darīts pietiekami aktīvi iepriekš. Enerģijas ražošanai gāze tiek izmantota ievērojamā daudzumā. Tas ir lauciņš, kur mēs noteikti varētu darīt kaut ko ātrāk, lai vairāk atbalstītu savu tautsaimniecību un vietējo resursu izmantošanu. Tas noteiktu dotu daudz lielāku pievienoto vērtību, ja nauda, ko mēs samaksājam Krievijai, paliek Latvijā un ja tā dod jaunas darba vietas.”
Pašlaik Latvija trešdaļu no visas enerģijas, kas nepieciešama siltuma un elektrības ražošanai, saražo, izmantojot gāzi.
RTU vadošais pētnieks Dzintars Jaunzems pastāstīja, ka pēdējos gados gāzes īpatsvars Latvijas energobilancē samazinās, bet šī tendence ir par lēnu. Jaunzems uzsver, ka nav ātra risinājuma, kas uzreiz Latviju padarītu par energoneatkarīgu.
„Skaidrs, ka mēs esam darījuši nepietiekoši.
No 2008. gada, kad gāze energobilancē bija vairāk nekā 40% siltuma un elektrības ražošanā, tad šobrīd mēs esam pie 30%. Mēs esam samazinājuši par 11 vai 12 procentpunktiem, tomēr tas īpatsvars joprojām ir liels. Tā dēļ, ka ir viens piegādātājs – Krievija. Un no jebkura skatupunkta tas ir ļoti augsts risks,” skaidroja Jaunzems.
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore Dagnija Blumberga uzsvēra, ka Latvijā dabasgāze tuvākos gados aizvien vairāk jāaizstāj gan ar saules, gan vēja enerģiju, šādi mazinot importu no Krievijas.
„Lietuvai jau šobrīd ir 460 megavati uzstādītā jauda saules paneļiem, ar kuru tā ražo elektroenerģiju. Latvijai pagājušā gadā bija 21 megavats no saules enerģijas. Tas ir pilnīgi skaidrs, ka ģeometriskā progresijā saules paneļu uzstādīšana aug Latvijā.
Mēs līdz Lietuvas līmenim tiksim varbūt pēc pāris gadiem.
Bet tas noteikti ļoti strauji pieaugs, un saules paneļi ir elektroenerģija, kuru var izmantot gan siltumenerģijas ražošanai, gan elektroenerģiju lietot tehnoloģiskos risinājumos utt.,” skaidroja Jaunzems.
Pētniece: energoefektivitātes kurss nedarbojas
Savukārt dabasgāzes lietojuma fenomenu detalizētāk pētījusi RTU inženierzinātņu doktore Andra Blumberga.
Viņa skaidroja, kādēļ Latvijai līdz šim nav izdevies atbrīvoties no Krievijas gāzes piegādēm: „Mums ilgstoši ir bijusi OIK [obligātā iepirkuma komponente], kas ir viena no atkarības uzturēšanas būtiskākajām komponentēm, kas atmaksāta no mūsu visu kabatām.
Protams, ir energoefektivitātes politikas kurss, kas it kā ir, bet īstenībā nemaz nav.
Tas nedarbojas tā, kā vajadzētu. Tas ir iluzora sajūta, ka it kā mūs mudina iet uz ilgtermiņu, bet patiesībā nekas nenotiek. Mēs redzam, ka mediju telpā ir informācija par to, ka zaļā enerģija ir slikta – vēja ģeneratori bojā ainavu, nogalina putnus, rada troksni. Māju siltināšanā visiem iedzīvotājiem ir jāsadarbojas, un tas ir grūti. Ir tas naratīvs, ka labāk un drošāk ir turēties pie īstermiņa risinājuma.”
Andra Blumberga uzsvēra, ka Latvija energoresursu dažādošanā ir zaudējusi laiku un modrību, bet krīze spiedīs situāciju mainīt daudz straujāk un ilgtermiņa risinājumus ieviest ātrākā tempā.
Lai vētītu dabasgāzes dažādos aspektus un to, kā Latvijai ir iespējams mazināt energoatkarību no Krievijas gāzes, kupls skaits Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku tiekas virtuālā konferencē.
Ilgstoši strādā pie alternatīvām?
Tikmēr Ekonomikas ministrija, skaidrojot Latvijas atkarību no Krievijas dabasgāzes, norādīja, ka šāda situācija vēsturiski ir izveidojusies visā Eiropā. Jau ilgstoši tiekot strādāts pie dabasgāzes ceļu un avotu diversifikācijas.
Ministrija arī vērsa uzmanību, ka līdz 2020. gadam Baltijas valstis bija savienotas ar dabasgāzes pārvades līnijām tikai savā starpā un ar Krieviju. Bet 2020. gadā darbu uzsāka Igaunijas–Somijas starpsavienojums “Balticconnector”. Savukārt šī gada izskaņā plānots, ka darbu uzsāks Lietuvas–Polijas gāzes starpsavienojums GIPL.
Alternatīvu Krievijas gāzei sniedz Klaipēdas terminālis. Pašlaik veic Latvijas–Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanu, ko plānots pabeigt 2023. gadā un kas dubultos dienā pārvadāmo jaudu, norādīja Ekonomikas ministrija.
KONTEKSTS:
Jautājumu par Eiropas valstu atkarību no Krievijas energoresursiem aktualizēja Krievijas iebrukumus Ukrainā, kas raisīja arī starptautisku sašutumu un Rietumu valstu plašas sankcijas.
