Latvija par Krievijas dabasgāzi maksā krietni vien vairāk nekā, piemēram, Vācija. Eiropas Komisijas apkopotie dati liecina, ka Baltijā par importēto gāzi maksā visdārgāk visā Eiropā. Tāpēc tieši Austrumeiropas valstis ar Poliju priekšgalā topošajā Enerģētikas savienībā vēlas panākt kopīgu gāzes iepirkumu, cerot, ka tas ļautu no "Gazprom" dabūt labāku cenu.
Latvijas premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) sacīja, ka kopīgajā iepirkumā ieinteresētas visas valstis, arī Vācija nepretojas šai iecerei.
Tomēr līdz šim izskanējušie izteikumi liek domāt, ka kopīgā gāzes iepirkumā ieinteresētas tikai Austrumeiropas valstis, tāpēc enerģētikas eksperti par iespēju, ka tas ļaus Latvijai tikt pie labākas gāzes cenas, ir visai skeptiski.
Ekonomikas domnīcas “Bruegel” pētnieks Georgs Cahmans norāda, ka valstis, kuras ir simtprocentīgi atkarīgas no Krievijas gāzes. Piemēram, ja Baltijas valstis, un vairs jau ne tik ļoti, Bulgārija, Slovākija un citas “kopā ietu pie Krievijas un teiktu – mēs katra atsevišķi esam 100% atkarīgas, un kopā esam 100% atkarīgas, vai varat iedot mums labāku cenu?”.
“[Krievijas prezidents Vladimirs] Putins paskatītos uz jums un teiktu: “Kāpēc lai es to darītu?” Es nedomāju, ka brīvprātīgai gāzes pieprasījumu apkopošanai būs ievērojama ietekme uz cenu. Tas strādātu tikai tad, ja lielākas valstis, kam ir dažādi enerģijas piegādātāji, gribētu jums pievienoties,” spriež Cahmans.
Bet tas, visticamāk, nenotiks, jo Vācijai jau šobrīd ar “Gazprom” ir līgums par ļoti izdevīgu cenu, Francija daudz vairāk fokusējas uz atomenerģiju. Gāzes cenu no Krievijas varētu samazināt fakts, ka Latvijai parādās arī citi gāzes piegādātāji un savienojumi.
Eiropas politikas pētījuma centra vecākais pētnieks Kristians Egenhofers norāda, ka, ņemot vērā, ka Dienvidu cauruļvada projekts ir atcelts vai pārveidots Turcijas cauruļvadā, gāzes situācija Eiropā ir fundamentāli mainās.
“Brīdī, kad tiks palaists Turcijas cauruļvada projekts, ap Eiropu būs pieejams ļoti daudz gāzes, kas vienā vai citā veidā tiks nogādāta Eiropas Savienībā. Attīstīsies sašķidrinātās gāzes tirgus, parādīsies jauni ceļi, tad jūsu bailes par divpusējiem līgumiem starp dalībvalstīm un Krievijas “Gazprom” izzudīs, jo starp valstīm būs lielāka gāzes tirdzniecība un arī Krievijas gāze šajā tirgū cirkulēs labāk,” prognozē Egenhofers.
ES padomē dotā zaļā gaisma Eiropas Enerģētikas savienībai nozīmē gan to, ka Krievijas gāzes monopola tvēriens ap Latviju varētu mazināties, gan ka “Latvijas gāzes” līgumi ar “Gazprom” turpmāk būs Briselē jāatrāda.
Tikmēr pēc diviem gadiem plānots, ka pilnībā tiks atvērts Latvijas gāzes tirgus un tad par gāzes piegādi Latvijai interese būtu arī Norvēģijas kompānijām, tai skaitā “Statoil”, tā piektdien apstiprināja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.
