Eksperti: Ja peļņā aizbraukušie neatgriezīsies, viesstrādnieku piesaiste būs nepieciešama

Lai gan emigrācijas vilnis ir samazinājies, tomēr aizbraukšana turpinās un demogrāfijas dati nedod cerības, ka cilvēku skaits Latvijā turpmākos gadus augs. Šie ir daži no secinājumiem, kuri pirmdien, 11. februārī, izskanēja demogrāfijai un migrācijai veltītajā konferencē. Sarūkošais iedzīvotāju skaits spiež domāt par darbaspēka trūkumu. Un risinājumi ir divi – censties panākt aizbraukušo atgriešanos vai arī Latvijā ievest darbaspēku no citām valstīm.  

ĪSUMĀ:

  • Sociologs prognozē: Arī turpmāk aizbrauks vairāk, nekā atgriezīsies.
  • Šādā scenārijā arvien lielākas problēmas Latvijā sagādās darbaspēka trūkums.
  • Pētnieks: Bez viesstrādniekiem nevarēsim nodrošināt augstu izaugsmes tempu.
  • LU pētniece: Vispirms jāmēģina panākt, lai atgriežas daļa no aizbraukušajiem.
  • Parādnieks: Arī viedā imigrācija ir vēlama, bet svarīgākais ir mūsējo atgriešanās.
  • Hazans: Arī tie, kas neatgriezīsies, Latvijai var dot savu pienesumu.

Lai gan emigrācija ir samazinājusies, joprojām katrs desmitais valsts iedzīvotājs pie atbilstošiem nosacījumiem būtu gatavs pamest Latviju, demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem veltītā konferencē norādīja sociologs Arnis Kaktiņš. Turklāt aptauju dati rāda, ka pēdējos piecos gados šādu cilvēku skaits Latvijā ir nemainīgs – aptuveni 12%. Attieksmi pret aizbraukšanu nemaina arī ekonomiskā izaugsme.

Kaktiņš prognozēja, ka “emigrācija turpināsies, cilvēki, visticamāk, turpmākos gadus turpinās no šejienes lielākā skaitā braukt projām, nekā atgriezties Latvijā”.

Šādā scenārijā arvien lielākas problēmas Latvijā sagādās darbaspēka trūkums. Apzinoties, ka visi aizbraukušie nekad neatgriezīsies, arvien aktuālāks kļūst jautājums par viesstrādnieku piesaisti.

„Ja skatās, cik strauji samazinās iedzīvotāju skaits Latvijā, tad bez imigrantu piesaistes, viesstrādnieku piesaistes, mēs nevarēsim spēt nodrošināt augstus izaugsmes tempus Latvijā. Protams, cilvēkus var aizstāt ar mašīnām, bet mašīnas ir jāapkalpo. Un te arī ir tas jautājums, vai mēs spēsim radīt šos vidējas izglītības, vidēju prasmju un iemaņu cilvēkus tādā skaitā, lai varētu apkalpot šīs mašīnas,” uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers.

Eksperti: Ja peļņā aizbraukušie neatgriezīsies, viesstrādnieku piesaiste būs nepieciešamaRūdolfs Krieviņš
    Savukārt Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadītāja Inta Mieriņa norāda – vispirms jāmēģina panākt, lai Latvijā atgrieztos daļa no tiem 300 000, kuri Latviju pametuši. Un šī statistika šobrīd ir iepriecinoša – 16% aizbraukušo Latvijā plānojot atgriezties tuvāko piecu gadu laikā, bet vēl 40% pie konkrētiem ekonomiskajiem un sociālajiem nosacījumiem.

    „Protams, es piekrītu citiem diskusijas dalībniekiem, kas šodien teica, ka bez trešo valstu imigrantu piesaistes Latvijas darba tirgus neiztiks un mums par to nāksies domāt. Taču, ja mēs varam ieguldīt salīdzinoši mazus līdzekļus un palīdzēt cilvēkiem, kas vēlas atgriezties Latvijā, šo soli spert, tad es domāju būtu ļoti svarīgi to arī darīt,” uzskata Inta Mieriņa.

    Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) pirmdien atzina, ka dzimstības līmenis šobrīd nav tik augsts, lai varētu runāt par stabilu un augošu iedzīvotāju skaitu.

    Viņš daļēji atbalsta viesstrādnieku piesaisti nepieciešamajās jomās, bet arī uzsver, ka uz šo problēmu jāskatās kompleksi.

    „Ir jāstrādā visos virzienos. Arī viedā imigrācija ir vēlama, ierobežotā daudzumā, bet svarīgākais uzsvars ir uz mūsējo atgriešanos tēvzemē. Protams, kā arī tas šeit tika uzsvērts, ir visās programmās jāveic vienlaicīgs darbs. Tai skaitā mājokļu pieejamības programma. Jo, cilvēkam atgriežoties, viņam ir svarīgi, kur dzīvot. Un tā ir galvenā piesaiste mūsu zemei,” uzskata Parādnieks.

    Citi eksperti arī norādīja, ka emigrējušo atgriešanās iespējama tikai tad, ja tie varēs iegūt stabilu darbu, mājokli, kā arī būs iespēja bērniem izglītoties. Profesors Mihails Hazans pauda, ka, lai atgriešanos veicinātu, pie katra politiskā lēmuma ir jāizanalizē – tas vecinās atgriešanos vai mudinās aizbraukt prom jaunus cilvēkus. Tāpat nedrīkst aizmirst tos, kas neplāno atgriezties, jo arī tie esot prom, Latvijai var dot savu pienesumu.

    6 komentāri
    Jānis Lietavietis
    Velti visu laiku piesauc ekonomisko izaugsmi - tipiskās Latvijas algas kā bija niecīgas tā palika un pagaidām nav pamata uzskatīt, ka tas tuvāko 100 gadu laikā mainīsies. Var tur filozofēt par tautiešu atgriešanu un lauzīt galvu, kur viņus izmitināt, bet patiesība ir tāda, ka pat ja viņi atgrieztos - pēc pāris mēnešiem atkal kravātu čemodānus - tas arī ir redzēts neskaitāmas reizes, ka praktiski visi, kas izdomājuši atgriezties nav gatavi skarbajai realitātei - tam ka ar vienu algu šeit nemaz nav iespējams izdzīvot un arī ar vairākām algām tas ir izaicinājums. Kas attiecas uz viesstrādniekiem - naivi ir domāt, ka mūsu cilvēki mūk no dzimtenes, bet kaut kādi svešinieki šeit nāks strādāt, dzīvot un izdzīvot, ja kāds arī nāks, tad tikai, lai aizmuktu uz kādu citu ES valsti. Nemaz nerunājot par to, ka mazinoties cilvēku skaitam nemaz nav nepieciešams tik liels uzņēmumu skaits, tā kā nav ne tikai darbinieku, bet arī klientu.
    Boney Mcbrain
    Latvijas darba devēji! Jums ir pieejams 500 miljonus liels Eiropas savienības pilsoņu darba tirgus. Nepietiek? Kāpēc?
    Марат Лебедев
    Kāpēc gan neatgriezīsies? Ne jau labprātīgi, bet gan tāpēc, ka no UK pēc pusotra mēneša visus dzīs ārā. Pat ja nedzīs, darbs vairs nebūs, pabalsti nebūs - nāksies vien braukt aptakaļ
    Anonīms lietotājs 24090
    Kāda starpība, kurš klaidonis veic darbu? Fju Timtovski- nez kurš uz līguma, uzņemoties saistības, uzlika savu parakstu, tiesu piesaucēj :D Ne velti ir teiciens par lo**iem un viņu problēmām.
    Snorke Snorke
    Viņi jau skrien atpakaļ! Mēles izkāruši! Sevišķi tie, kas par minimālo te rausaies!!:DD
    Fju Timtovskis
    Izēstie, pazemotie, noniecinātie neatgriezīsies, protams. Gandrīz neviens. "Taisnīgās" tiesas ir pastrādājušas savu.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti