AREI pārstāve norādīja, ka divi lielie nezināmie – Krievijas karš Ukrainā un Covid-19 pandēmija –, kas ietekmē pārtikas cenas, vēl nav beigušies.
Gulbe sacīja: “Nav noticis nekas iepriecinošs, lai teiktu, ka [pārtikas] cenu kāpums apstāsies. Problēmas, kas ceļ cenu, nav beigušās. Diemžēl cenu kāpumu pamanīsim vēl vairāk. (..) Vidējais [pārtikas] cenu kāpums varētu būt pat līdz divām reizēm.”
Viņa atzīmēja, ka rudenī pārtikas veikalos varētu kardināli mainīties plauktu saturs. Tomēr Gulbe norādīja, ka satraukumam nav pamatu, jo veikalu plauktos aizvien būs visi pārtikas produkti, tikai citā izskatā.
“Ražotāji skatās, kā šo produktu padarīt lētāku. (..) Tiek ļoti domāts, kā to produktu padarīt lētāku. Piemēram, lētāks iepakojums, (..) mainīt drusku receptes, bet tas nenozīmē, ka ir sliktāk,” skaidroja Gulbe.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrija prognozējusi, ka patēriņa cenu pieaugums šogad var sasniegt 8,5%, bet saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm inflācija šajā gadā var pieaugt no iepriekš lēstajiem 6,1% līdz 9,5%. Prognoze mainīta energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā. Krievijas agresija Ukrainā mazinās globālās tautsaimniecības izaugsmi.
