"Ekonomikā nekas traks nenotiks," sacīja ekonomists, vienlaikus piebilstot, ka, ja neizdosies saprātīgā laikā rast alternatīvas tērauda un citu materiālu piegādēm, kas iepriekš tika piegādāti no Krievijas, tad varētu rasties ražošanas pārtraukumi.
Rutkaste gan norādīja, ka skaidri prognozēt, kā rietumvalstu sankcijas pret Krieviju atsauksies uz Latvijas ekonomiku, pašreizējos kara apstākļos esot grūti.
"Prognoze jau tika mainīta, karam tikko sākoties; skaidrs, ka virziens ir pareizs, arī mēs palielinām izaugsmi, šogad pavisam neliela ekonomiskā izaugsme varētu turpināties, bet riski ir ļoti lieli," skaidroja Rutkaste un piebilda, ka ekonomika varot arī ieslīgt nelielos mīnusos.
"Diemžēl nepatīkamā ziņa vairumam iedzīvotāju būs tāda, ka ar sankcijām, ar energoresursu cenu pieaugumu, ar pārtikas cenu pieaugumu (..) cenas kāps un inflācija, visticamāk, pietuvosies 10%, kas nozīmē, ka atsevišķos mēnešos inflācijas pieaugums var būt arī divās zīmēs mērāms, virs 10%," norādīja ekonomists.
Vienlaikus eksperts sacīja, ka Eiropā sankciju ietekme visvairāk skars tieši energoresursu cenas. "Latvijā diemžēl tie ir vairāki simti uzņēmumu, kas līdz karam aktīvi tirgojās ar Krieviju un Baltkrieviju. Līdz ar to būs arī zināmi tieši efekti no tirdzniecības pārtraukšanas," skaidroja Rutkaste, norādot, ka efekti būs pamanāmi, taču ne ļoti lieli.
"Mēs šobrīd runājam par dažādām nozarēm – gan kokrūpniecība, gan tekstila nozare, gan metāla apstrāde. Protams, ja būs pieejams tērauds, un Krievija ir būtiska tērauda piegādātājs Latvijā un Eiropā, tas radīs diezgan labas iespējas pārorientēt savu tirgu no Krievijas uz Eiropas valstīm un ieņemt tās tirgus nišas, kur iepriekš eksports uz Baltijas valstīm nāca no Krievijas un Baltkrievijas," vērtēja ekonomists.
Tāpat Rutkaste atzina, ka nedaudz pieaugs arī bezdarbs. Ekonomists sacīja, ka, lai gan darbinieku trūkst, esot daļa uzņēmumu, kuru eksports ir saistīts ar Krieviju un kas var nonākt maksātnespējas situācijā.
