FM: Energoresursu un pārtikas cenu pieaugums var paaugstināt gada inflāciju līdz 10%

Turpmākajos mēnešos gada inflācija varētu palielināties līdz 10%, informēja Finanšu ministrijā (FM). To lielā mērā ietekmēs energoresursu un pārtikas cenu pieaugums.

Savukārt, ja gada otrajā pusē energoresursu cenas nepalielināsies, tad inflācija pakāpeniski mazināsies.

Ministrijā norādīja, ka februārī fiksēto straujāko patēriņa cenu kāpums kopš 2009. gada marta (8,7%, salīdzinot ar pagājušā gada februāri) nosaka pārtikas un energoresursu cenu kāpums.

"Patēriņa cenu kāpums pēdējos mēnešos līdzinās notiekošajam 2007.–2008. gadā, tomēr svarīgi uzsvērt, ka

pašreizējie inflācijas iemesli galvenokārt ir saistīti ar ārējiem faktoriem, nevis ar nesabalansēto ekonomikas izaugsmi," skaidroja ministrijā.

Straujš energoresursu cenu kāpums pasaules biržās atstāja būtisku tiešo ietekmi uz degvielas, elektroenerģijas un siltumenerģijas cenām. Savukārt loģistikas un ražošanas izmaksu palielinājuma dēļ energoresursu netiešā ietekme redzama arī pārējo preču un pakalpojumu sadārdzinājumā.

Ministrijā norādīja, ka šā gada februārī degvielas cena bija par 26,6% augstāka nekā pērn, bet siltumenerģija un gāze – attiecīgi par 26,7% un 65,5%. Dīzeļdegvielas vidējā cena šā gada februārī bija 1,430 eiro par litru pretstatā 1,144 eiro par litru gadu iepriekš. Šāda dīzeļdegvielas cena ir vēsturiski augstākā, kura turpmākajos mēnešos tikai turpinās palielināties. Krievijai iebrūkot Ukrainā, naftas un dabasgāzes cena dažu dienu laikā strauji palielinājās. Pašreiz "Brent" markas jēlnaftas cena ir sasniegusi 127 ASV dolārus par barelu, kas ir par aptuveni 42% vairāk nekā šā gada februāra sākumā un par 83% vairāk nekā gadu iepriekš. "Augstās nenoteiktības dēļ naftas cena tuvākajā laikā varētu sasniegt arvien jaunus cenu rekordus, tādējādi negatīvi ietekmējot arī degvielas cenas Latvijā," prognozēja ministrijā.

Tajā norādīja, ka līdzīga situācija vērojama arī dabasgāzes tirgū. Pēc sasniegtā augstā līmeņa pērnā gada nogalē dabasgāzes cena šā gada janvārī un februāra pirmajā pusē nedaudz samazinājās un bija stabila. Tomēr jau februāra beigās dabasgāzes cena strauji palielinājās un pašreiz tā ir sasniegusi ļoti augstu līmeni jeb 227 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Salīdzinājumam vēl pērnā gada martā vidējā cena nepārsniedza 20 EUR/MWh. "Ilgi saglabājoties tik augstai cenai, siltumenerģijas tarifi varētu atkal tikt pārskatīti un saglabāties augsti līdz pat nākamajai apkures sezonai," secināja FM.

Valdības pieņemtie atbalsta pasākumi energoresursu cenu mazināšanai no šā gada 1. janvāra samazināja elektroenerģijas cenu, līdz ar ko janvārī un februārī elektroenerģija bija par 17,9% lētāka nekā attiecīgajā periodā pērn. Lai arī gāzes un siltumenerģijas tarifi palielinājās, bez valsts atbalsta to kāpums būtu vēl augstāks, skaidroja ministrijas pārstāvji.

Energoresursu cenu devums vidējā inflācijā februārī veidoja 2,9 procentpunktus. Tikpat daudz (3 procentpunktus) noteica arī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums.

EM stāstīja, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums nav tik straujš kā gāzei vai degvielai un kopumā veidoja 11,8% gada izteiksmē, taču pārtikas preču īpatsvars mājsaimniecību patēriņa grozā veido ceturto daļu, līdz ar to tai ir būtiska ietekme uz vidējo inflāciju. Cenu kāpums vērojams visiem pārtikas veidiem, bet straujāk palielinājās maizes, mājputnu gaļas, piena produktu, eļļas, dārzeņu un cukura cenas. Komunālos pakalpojumus kopā ar pārtiku var attiecināt pie pirmās nepieciešamības precēm, ko nav iespējams aizvietot ar kaut ko citu. Līdz ar to cenu pieaugumu izjūt katrs iedzīvotājs, jo īpaši iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.

KONTEKSTS:

Jau ziņots, ka februārī, salīdzinot ar pagājušā gada periodu, gada inflācija sasniegusi 8,7%, un lielākais cenu kāpums ir pārtikai.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,3%, Straujo cenu kāpumu 2021. gadā galvenokārt ietekmēja trīs lietas:  mājokļa izdevumu, transporta pakalpojumu un pārtikas preču sadārdzināšanās. Tātad pieauga pamatvajadzību izmaksas. Šāda situācija Latvijā nav redzēta jau 12 gadus, norāda statistikas pārvaldē.

Eiropas Komisija (EK) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 5% līdz 4,4%, paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm. Vienlaikus EK palielinājusi inflācijas prognozi, sagaidot, ka patēriņa cenas šogad Latvijā augs par 5,9% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,6%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti