Ekonomika pērn augusi straujāk nekā gadu iepriekš – samazinās bezdarbs, aug iedzīvotāju ienākumi un arī valsts ieņēmumi no nodokļiem. Tomēr pērn gada pēdējā ceturksnī izaugsme palēninājās, ko Rutkaste skaidroja ar laikapstākļiem, kas negatīvi ietekmēja kokrūpniecību, lauksaimniecību un enerģētiku. Savukārt būvniecībai laikapstākļi nākuši par labu, pagarinot darbu sezonu.
Straujākas izaugsmes dēļ viņš nesteidz teikt, ka būtu ekonomikas pārkaršana, taču esot vairākas pazīmes, ka Latvijas ekonomikā ir problēmas. “Mēs redzam, ka pat pie mērenas izaugsmes 4,5% aizvien vairāk un vairāk uzņēmēju sāk minēt, ka darbaspēka trūkums ir problēma, investīciju līmenis joprojām ir zems, lai gan sāk atkopties.
Mēs redzam, ka ekonomika ir tuvu maksimālajam izaugsmes tempam,” norādīja ekonomists.
Viņš skaidroja, ka šādā situācijā nepalīdzēs tas, ka ārvalstīs pieprasījums kļūs vēl straujāks, un Latvija būtiski kāpināt ekonomikas izaugsmes tempu nevarēs.
Lai arī turpmāk Latvijas ekonomika strauji attīstītos, jāveic reformas. “Jādomā par to, kā mēs efektīvāk izmantojam savu darbaspēku un iesaistām joprojām tos daudzos cilvēkus, kas ir bez darba. Turklāt ir vērojamas diezgan lielas reģionālās [bezdarba rādītāju] disproporcijas,” norādīja Rutkaste.
Līdz ar to darbaspēka masveida imigrācija nebūtu Latvijai piemērots risinājums, tomēr var strādāt pie "gudrās imigrācijas", piebilda ekonomists.
