Viņš atzina, ka Eiropas Savienības (ES) valstīm potenciālais risks no Grieķijas maksātnespējas ir liels, jo Grieķijai aizdoti miljardi eiro no ES valstu nodokļu maksātāju naudas, un šīs naudas zaudēšana radītu nenoteiktību šajās valstīs. Tas nozīmētu spiedienu uz šo valstu iekšpolitiku, arī uz valstu kredītreitingiem.
Tāpēc Grieķijas “šantāžas potenciāls” ir liels, un to savā ziņā var redzēt dažos grieķu politiķu izteikumos.
Taču, ejot grieķu pavadā, var atvērt Pandoras lādi un arī citas valstis var prasīt piekāpšanos, norādīja Gašpuitis.
Viņaprāt gan pēc 30 jūnija, kad beidzas kārtējā palīdzības programmas daļa un Grieķijai jāatmaksā daļa no parāda, nekas nenotiks, jo eirozonas valsts ieinteresētas “grieķus vest pie saprata”, un arī tad, kad iestāsies nosacījumi Grieķijas maksātnespējai, tas nenozīmēs eirozonas pamešanu.
Jau ziņots, ka Grieķijā līdz nākamajai pirmdienai, 6. jūlijam tiks slēgtas bankas un tiks noteikti ierobežojumi noguldījumu izņemšanai. Savukārt pirmdien publicētā oficiālā dekrētā par kapitāla kontroli noteikts, ka līdz 7.jūlijam iedzīvotāji bankomātos varēs izņemt līdz 60 eiro dienā. Grieķijas valdība un starptautiskie aizdevēji nav panākuši vienošanos par Grieķijas parāda jautājuma risināšanu. Atēnas 5.jūlijā rīkos tautas nobalsošanu par aizdevuma programmas kritērijiem.
Eirozonas valstu finanšu ministri sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai.
Grieķijai ir nepieciešami finanšu līdzekļi, jo otrdien, 30.jūnijā, tai jāatmaksā 1,6 miljardi eiro Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).
Ja Grieķija kļūs maksātnespējīga, tiek pieļauta iespēja, ka tai būs jāatstāj eirozona.
