Sadaļas Sadaļas

Reģioni Krustpunktā

RAIL BALTICA projekts aktualizē jautājumu par Bauskas apvedceļu

Reģioni Krustpunktā

Lauksaimnieki izjūt ilgstošas ekonomiskās dīkstāves sekas

Ekonomikas izaugsme Liepājā iezīmē problēmas ar mājokļu pieejamību

Ekonomikas izaugsme Liepājā iezīmē problēmas ar mājokļu pieejamību

Kopš 2017. gada Liepājā uzbūvētas 11 jaunas rūpnīcas un top vēl. Attīstot bijušā "Liepājas metalurga" teritoriju, plānoti vēl 3000 jaunu darbavietu, un pavisam drīz Liepājā sāks būvēt arī jaunu cietumu, kas dos vēl 400 darbavietu. No vienas puses, tās ir labas ziņas, taču aktuāls ir arī jautājums, vai jaunajiem speciālistiem, kuri labprāt pārceltos strādāt uz Liepāju, būs, kur dzīvot.

ĪSUMĀ:

Sludinājumi internetā liecina, ka šodien Liepājā pārdod ap 150 dzīvokļu, izīrē ap 60 dzīvokļu, aptuveni 20 māju var iegādāties. Cenas un kvalitāte – visdažādākā, taču piedāvājums ne vienmēr spēj apmierināt iedzīvotāju vajadzības un iespējas.

Trīs un četru istabu dzīvokļi ir deficīts

Armands Džeriņš ar sievu un četriem bērniem no ārzemēm atgriezās pirms aptuveni trīs gadiem, un viņiem nederēja divistabu dzīvokļi, ko īrēšanai Liepājā varēja atrast samērā viegli, savukārt trīs un četru istabu dzīvokļi pilsētā ir ģimeņu ļoti pieprasīti un tiek izķerti zibenīgi.

"Nebiju rēķinājies, ka tā [dzīvesvieta] būs lielākā problēma," stāsta Džeriņš, atklājot, ka darba piedāvājumu viņam bijis daudz, tomēr, lai pilsēta varētu piesaistīt vairāk cilvēku, nepieciešams vairāk mājokļu un vietas bērnudārzos. "Sākumā braucām uz Priekuli, jo mums tur bija, kur dzīvot, un meklējām pamazām Liepājā, bet nebija tik viegli atrast – tikai caur pazīšanos."

Pēc aptuveni gada ģimene pārcēlās uz īrētu trīsistabu dzīvokli Liepājā, taču arī tas sešu cilvēku ģimenei nav ideāls risinājums.

“Bērni aug lielāki, un katram vajag savu brīvu vietu. It īpaši tagad ar koronu [Covid-19], kad sēž mājās viens otram uz kakla un nav, kur paslēpties vienam no otra," stāsta Džeriņš.

Līdzīgs stāsts ir liepājniekiem Kasparam Niedram ar sievu un dēlu, kuri arī atgriezās Liepājā no ārzemēm, pašlaik īrē dzīvokli un atjauno senu māju, ko iegādājušies īpašumā. Savas ideālās mājas meklēšanu ģimene sāka, vēl dzīvojot ārzemēs, bet tas bija grūti izdarāms. Pēc atgriešanās meklējumi turpinājās gadu.

"No sākuma mēs skatījāmies mājas, tad skatījāmies, varbūt ir zeme, kur māju uzbūvēt, bet no tā man bija nedaudz bail – nebija skaidrs par bankas finansējumu," stāsta Niedra. "Mēs vairāk nekā gadu meklējām, un tad pēc pusotra gada, ar pazīšanos, ko šajā laikā bijām iemantojuši, parādījās viens īpašums, ko varējām nopirkt uzreiz, bez bankas starpniecības. Māja celta 1899. gadā, un tas likās kaut kas interesants, taču māja bija veca, nolaista, un tajā nevarēja dzīvot."

Pašlaik tiek kārtots bankas kredīts, lai pabeigtu mājas atjaunošanu, un ģimene cer, ka Jurģi noteikti būšot nākamgad, varbūt pat gada beigās.

Liepājā nekustamā īpašuma tirgus aktīvāks nekā Rīgā

To, ka mājokļa pieejamība ir problēma, rāda arī pilsētplānotāju "Grupa 93" šomēnes rīkotā iedzīvotāju aptauja "Liepājas mājokļu nākotne". Vairums tās dalībnieku uz jautājumu, vai Liepājā nepieciešami mūsdienīgi mājokļi, atbildēja ar pārliecinošu "jā".

"Swedbank Latvija" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija "Rietumu radio" stāsta, ka īpašumi reģionos bieži vien ir lētāki un tos var iegādāties bez bankas kredīta. Tomēr zināmas tendences "Swedbank" ir novērojusi – cenas un pieprasījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir pieaudzis.

"Liepājā pagājušā gada aprīlī, maijā aktivitāte mājokļu tirgū kritās par 50%, bet pēc tam jau notika atkopšanās," stāsta Zorgenfreija. "Liepāja ir aktīva pilsēta un pieprasīts galamērķis rīdziniekiem, un tur ir visaktīvākais tirgus ārpus Rīgas. Ja rēķinām uz 10 000 iedzīvotājiem, Liepāja ir aktīvāka nekā Rīga. Vēl laba ziņa, ka Liepājā ir jaunie projekti, kas citās pilsētās ir ļoti reti."

Zorgenfreija secina, ka Liepājā izvēle ir lielāka nekā Valmierā vai Cēsīs, un prognozē, ka cilvēku interese par mājokļu iegādi nākamo divu gadu laikā tikai pieaugs.

Savu lomu spēlē arī Lietuvas tuvums un kaimiņu interese par īpašumiem vasaras sezonai. Tāpat pēdējos gados pieaudzis to dzīvokļu skaits, ko var izīrēt tūristi.

Mājokļu atjaunošana izmainīs pilsētvidi

Arī "Luminor" bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš izceļ Liepāju no citām Latvijas pilsētām ar to, ka šeit aktīvi ir nekustamo īpašumu attīstītāji. Šādā veidā ne tikai tiek radīta dzīvojamā platība, kas kādu laiku nebija izmantojama, bet arī tiek atjaunota pilsēta un glābts tās vēsturiskais mantojums.

"Es gaidu, kā pilsētā notiks mājokļu atjaunošana, kā mainīsies pilsētvide," stāsta Strautiņš. "Ir lielas iespējas – ir gan daudzas tukšas dzīvokļu mājas centrā un perifērijā, ir koka māju rajoni, kur ēkas ir dažādā stāvoklī."

Strautiņš prognozē, ka dzīvojamo māju rajons pie bijušās "Liepājas metalurga" rūpnīcas nākotnē varētu pārtapt par ļoti stilīgu rajonu.

"Tallinā bija līdzīgs stāsts ar Kalamaju, kas ir blakus vecajai ostai, rūpnieciskajam rajonam – tur pirms 10 gadiem neviens negribēja dzīvot. Tagad tas ir moderns, stilīgs un dārgs rajons, kas atrodas blakus centram. Tā kā gaidām mājokļu attīstību Liepājā, un tad jau cilvēki no pārējās Latvijas gribēs tur pārcelties."

Celt daudzīvokļu mājas traucē arī zemes nomas tiesību ierobežojumi

Liepājas domes izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens stāsta, ka vēsturiski Liepāja bija plānota 120 000 iedzīvotāju, taču šobrīd tajā dzīvo aptuveni 70 000. Lai gan viena daļa Padomju armijas celto māju ir nojauktas, palicis liels neremontētais dzīvojamais fonds, kurā privātie uzņēmēji pērk, atjauno un piedāvā tirgū dažādas kvalitātes dzīvokļus.

"Uzņēmēji saprot, ka celt mājas īrēšanai nav izdevīgi, jo atmaksāšanās laiks pie šodienas īres cenām ir ilgs, tāpēc izdevīgāk ir remontēt un pārdot," stāsta Tīdens, norādot, ka Ekonomikas ministrijas programmā valsts ir iezīmējusi aptuveni 40 miljonus eiro 700 dzīvokļu izveidei visā Latvijā. Programmā būtu fiksēta maksa par kvadrātmetru ģimenēm vai personām ar noteiktu ienākumu līmeni. Šajā programmā Liepājas pašvaldība cer uzbūvēt 100 dzīvokļu.

Tīdens stāsta, ka liels pieprasījums ir pēc zemesgabaliem privātmājām, savukārt uzņēmēju interesi par pašvaldības zemi ar vēlmi attīstīt teritoriju un celt daudzīvokļu mājas traucē ne tikai augstās izmaksas, bet arī zemes nomas tiesību ierobežojumi.

"Pēc normatīvajiem aktiem noma ir paredzēta uz 30 gadiem, un tad uzņēmējiem tas [objekts] jānes vai nu prom, vai jāatstāj pašvaldībai," stāsta Tīdens.

"Protams, uzņēmēji nav ar mieru uz tādiem nosacījumiem zemi nomāt un māju būvēt. Otra iespēja ir zemes gabalu pārdot. Pašvaldībai, pārdodot zemi izsolē, nav nekādas garantijas, ka kaut kas arī tiks uzbūvēts un to nenopirks ar mērķi pārdot tālāk."

Tīdens uzsver, ka tā ir problēma, ko vajadzētu risināt valstiskā līmenī, jo ar to saskaras daudz pašvaldību.

Mājokļu problēmu risināšanai rīko hakatonu

Pašvaldībai Liepājā pieder pietiekami daudz zemes gabalu, ko varētu atvēlēt jaunu mājokļu būvniecībai. Par teritoriju Klaipēdas ielā 138, pie pilsētas dienvidu robežas, martā norisinājās "Grupa 93" rīkotais hakatons, kas noslēdzās ar vairāku komandu ideju sacensībām, kā nākotnē varētu izskatīties Klaipēdas ielas teritorija, kas lielumā līdzīga pusei Vecrīgas.

"Grupa 93" pašlaik pašvaldības uzdevumā izstrādā šai teritorijai lokālplānojumu, stāsta Tīdens.

"Vietas ir," saka Tīdens. "Nepieciešams, lai sakrīt apstākļi un uzņēmējiem ir interesanti. Pašvaldība arī var ņemt un celt mājas, bet jāsaprot, ka, lai arī to darītu pašvaldības kapitālsabiedrība, visticamāk, banka prasīs galvojumu no pašvaldības, līdz ar to pašvaldības saistību līmenis ātri tiks sasniegts, un tā nevarēs atļauties citas investīcijas, piemēram, būvēt pārvadu pār dzelzceļu.''

Kā uzbūvēt pieejamu, efektīvu mūsdienīgu mājokli, ir aktuāla problēma visā Latvijā.

"Atslēgas vārds ir ļoti vienkāršs: gudra sadarbība starp valsti, pašvaldību, privāto uzņēmēju un nākamo dzīvokļa īpašnieku," uzskata pilsētplānotājs Neils Balgalis, hakatona par Liepājas mājokļu nākotni vadītājs.

Viņaprāt, pašvaldība varētu ieguldīt zemi un infrastruktūru, bet valsts finansiāls atbalsts ļautu komersantiem uzbūvēt mājokli, kas ilgtermiņā būtu lēti.

Tas ļautu reģionu pilsētām tikt pie pieejamiem un modreniem mājokļiem. Balgalis uzskata, ka šis jautājums būtu jāliek valsts un pašvaldības politikas dienas kārtībā.

Mājokļu atbalsta politika ir reģionu attīstības jautājums

"Šāda pieejama mājokļa atbalsta politika un finansējums no valsts puses ir būtiski svarīgs, jo tas ir reģiona attīstības jautājums," uzskata Balgalis. "Tajā pašā laikā jāskatās uz jaunām sadarbības formām. Piemēram, mājokļu kooperatīvi un īpašnieku piedalīšanās jau būvniecības procesā. Protams, tas ir izaicinoši, un visi zina, cik ''viegli'' daudzdzīvokļu māju iemītniekiem ir sadarboties."

Ilgstošā laika posmā tirgus visu var atrisināt, bet dzīvokļi liepājniekiem, valmieriešiem, cēsiniekiem ir vajadzīgi jau šodien, un tieši saprātīgais atbalsts un sadarbība var nodrošināt mājokli jaunajiem speciālistiem jau pēc diviem, trim gadiem. Iepriekš jau stāstīts par uzņēmumu sekmēm jaunu speciālistu piesaistē.

Jo vairāk attīstīsies uzņēmējdarbība, jo maksātspējīgāki kļūs iedzīvotāji, jo tirgus situācija mainīsies par labu jēgpilnām investīcijām.

Par to vienisprātis ir aptaujātie eksperti, tomēr pagaidām, ja uzņēmējam ir jāizvērtē, kurā vietā Latvijā būvēt daudzdzīvokļu māju, vismazākais risks ir Rīgā. To varētu mainīt, ja arī pašvaldība varētu piedalīties jauno mājokļu projektos ar zemes gabaliem, valsts – ar lētiem kredītiem, bet uzņēmēji – būvējot mājas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt