Panorāma

VL-TB/LNNK oktobrī piedzīvo gadā augstāko reitingu

Panorāma

Panorāma

Aviosabiedrību konsolidācija turpināsies

EK Transporta direktorāta vadītājs: Tādām lidsabiedrībām kā «airBaltic» vajadzīgs spēcīgs partneris

Pēdējos mēnešos Eiropa pieredzējusi trīs aviokompāniju bankrotu – “airBerlin”, “Alitalia” un “Monarch” - un, iespējams, gaidāmi vēl. Aviokompāniju tirgus Eiropā mainās, un “airBaltic”, kas ir salīdzinoši maza lidsabiedrība, ilgtermiņā būtu grūti izdzīvot, neatrodot kādu lielāku partneri, intervijā LTV pauda Eiropas Komisijas Transporta ģenerāldirektorāta vadītājs Henriks Hololejs.

“Ir skaidrs, ka tāds uzņēmums kā “airBaltic”, kas ir maza vidējā izmēra aviokompānija Eiropā ar apgrozījumu zem 300 miljoniem un ar pagājušā gada peļņu apmēram 1,2 miljoni eiro,  ir uzņēmums ar pozitīvām nākotnes izredzēm - ar savām 30 lidmašīnām un gandrīz 70 lidojumu galamērķiem. Taču, manuprāt, šādam uzņēmumam ir grūtības izdzīvot ilgtermiņā, jo, ja paskatāmies uz tirgu – tad redzam, ka ir trīs aviokompāniju grupas, kurām šobrīd iet ļoti labi. Tās ir lielās aviokompānijas, kam šobrīd ir labi rezultāti, tad ir zemo cenu aviokompānijas, kam ir pat vēl labāki finanšu rezultāti un peļņa ievērojami lielāka. Un trešā grupa ir nišas aviokompānijas, kas ir mazas, bet kuras ir atradušas sev nišu, kurā citi nespēj konkurēt, piemēram, Islandes aviokompānija, kam ir mazs tirgus, bet tajā pašā laikā ļoti labi rezultāti,” situāciju raksturoja Hololejs.

“Bet visiem tiem, kuri ir pa starpu šīm trim grupām, sev ir jāuzdod jautājums – vai ir ilgtspējīgi turpināt vieniem pašiem, vai arī ir jēga atrast partneri, uz kuru var paļauties, lai varētu turpināt veiksmīgu darbību ilgtermiņā,” sacīja EK pārstāvis.

Izaugsme aviācijā nākamajos 10 - 15 gados būs ļoti strauja, arī Eiropā, kur jau šobrīd ir miljards pasažieru, 2028.gadā būs 1,5, iespējams, pat 2 miljardi pasažieru, bet tajā pašā laikā peļņas marža kļūst arvien mazāka, jo konkurence ir ļoti liela, norādīja Hololejs.

“Ir jāspēj gan samazināt izdevumus, gan investēt nākotnes modernizācijā. Un tā ir milzīga problēma nelielām vidējā izmēra aviokompānijām, kāda ir arī “airBaltic”,” sacīja Hololejs.

Šādam lidsabiedrībām “jāmetas kopā” ar kādu, lai tās spētu būt veiksmīgas ilgtermiņā. Ja “airBaltic” būtu lielāks tirgus, tad tā pozīcijas uzlabotos, bet pat ar to nepietiktu, sacīja Hololejs.  

 “Ja ņemam visu Baltiju – mazāk nekā 10 miljoni iedzīvotāju! Pat tas ir mazs tirgus, lai tajā būtu ilgtermiņā sekmīgi,” norādīja Hololejs.

Viņš arī pauda pārliecību, ka konsolidācija Eiropas tirgū turpināsies, un, iespējams, Eiropā ir pārāk daudz aviokompāniju un visas nav ilgtspējīgas.

Savukārt, jautāts, vai Latvijas valdība nepieciešamības gadījumā drīkstētu investēt “airBaltic”, viņš norādīja, ka ES ir ļoti skaidri noteikumi par valsts atbalstu un to iespējams sniegt vienu reizi 10 gados, un “airBaltic” jau šo iespēju ir izmantojis. Līdz ar to tagad lidsabiedrībai nav tiesību uz transakcijām, ko varētu iztulkot kā valsts atbalstu.

“Atvērtā un ļoti konkurējošā biznesā, kāda ir aviācija, ir svarīgi, ka varētu visu laiku paļauties uz papildu investīcijām un modernizāciju. Dabūt privāto investoru, kas sniedz lielāku paredzamību un ilgtspēju – to šobrīd grib visas aviokompānijas,” atzina Hololejs.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija.

 "airBaltic" biznesa plānā "Horizon 2021" ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Uzņēmums apliecinājis, ka negrasās vērsties pie valsts, lai prasītu veikt papildu ieguldījumu. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru. Potenciālo ieguldītāju meklē starptautiskais finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldības uzņēmums "Lazard Freres".

Pērn maijā tika pabeigta "airBaltic" pamatkapitāla palielināšana, tam sasniedzot 256,473 miljonus eiro. Atbilstoši Latvijas valdības un Vācijas investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa parakstītajam līgumam viņš pērn marta beigās "airBaltic" ieguldīja apmēram 52 miljonus eiro, savukārt valsts investēja 80 miljonus eiro, "airBaltic" kapitalizējot Valsts kases aizdevumu.

Pēc pamatkapitāla palielināšanas Latvijas valstij piederēja aptuveni 80% "airBaltic" akciju, bet investoram "Aircraft Leasing 1", kura valdes priekšsēdētājs bija Montāgs-Girmess, piederēja 20% akciju. "Aircraft Leasing 1" īpašnieks bija Īrijā reģistrēta kompānija "IALH LIMITED".

Savukārt šogad aprīlī par "airBaltic" pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens, kurš no Montāga-Girmesa pārņēma "Aircraft Leasing 1".

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti