EK sāk īstenot dzīvē globālo OECD nodokļu vienošanos

Eiropas Komisija (EK) ir sākusi īstenot dzīvē svarīgu nodokļu reformu, par kuru vasarā tika panākta globālā vienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD. Vienošanās paredz, ka lielajiem uzņēmumiem būs jāmaksā vismaz 15% nodokli no peļņas. Mainās arī kārtība, kā starptautiskās korporācijas, it sevišķi digitālie milži, turpmāk maksās nodokļus. Viņiem tas būs jādara ne tikai reģistrācijas valstī, bet arī tur, kur viņi darbojas.

ES sāk īstenot dzīvē globālo OECD nodokļu vienošanos
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Īsi pirms Ziemassvētkiem Eiropas Komisija nāca klajā ar svarīgu nodokļu reformu. Tā sastāv no vairākiem likumprojektiem, kas saskan ar OECD panākto vienošanos.

Pirmais paredz, ka lielajām korporācijām ar gada apgrozījumu virs 750 miljoniem eiro būs jāmaksā vismaz 15% uzņēmuma nodoklis. Tas ļaus izvairīties no pašreizējās kārtības, kad valstis konkurē savā starpā, piedāvājot korporācijām maksāt arvien zemākus nodokļus. Līdz ar to šīs lielās kompānijas bieži vien maksā krietni zemākus nodokļus nekā mazie un vidēji uzņēmumi.

Otrais priekšlikums paredz pastiprināt kontroli par tā dēvētajām čaulas jeb pastkastīšu kompānijām. Tās bieži tiek izmantotas, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Par to preses konferencē paziņoja ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.

“Jaunie noteikumi nosaka caurskatāmības standartus čaulas kompāniju darbībai. Tas palīdzēs nodokļu dienestiem veiksmīgāk kontrolēt šo kompāniju ļaunprātīgu izmantošanu,” uzsvēra Džentiloni.

Tiek piedāvāts noteikt trīs indikatorus, kas palīdzēs nodokļu dienestiem secināt, vai uzņēmums darbojas tikai uz papīra. Pirmkārt, uzmanība tiks pievērsta tam, vai kompānija lielākoties saņem pasīvus ienākumus. Otrkārt, vai vairums pārskaitījumu ir starptautiski. Treškārt, vai uzņēmuma vadītājs un darbinieki strādā kā ārpakalpojuma sniedzēji.

Kompānijas, kas atbilst visiem trim kritērijiem, varēs pastiprināti pētīt sadarbībā ar ārvalstu nodokļu dienestiem.

„Ja mazināsies ārzonu teritoriju nodokļu pievilcība, tad mēs varētu sasniegt vienu būtisku mērķi – uzņēmumi varētu gribēt pārcelties uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. Turklāt šādi mēs arī uzbūvētu godīgāku un caurskatāmāku nodokļu sistēmu gan Eiropas Savienībā, gan citviet pasaulē. Mēs varēsim arī spēcīgāk aizsargāt savus pilsoņus,” skaidroja komisārs Džentiloni.

OECD nodokļu reforma paredz, ka starptautiskās korporācijas daļu peļņas maksās tur, kur tās gūst ienākumus. Tas visvairāk skar digitālos milžus, kas, piemēram, darbojas Latvijā, bet nodokļus maksā Īrijā vai ASV. Reforma paredz mainīt pašreizējo kārtību.

Tomēr Eiropas Komisija vēlas paturēt daļu no šiem jaunajiem ienākumiem. ES budžeta komisārs Johaness Hāns atgādina, ka bloka valstis nesen kopā ir aizņēmušās naudu ekonomikas atveseļošanai pēc koronavīrusa radītās krīzes. Pēc dažiem gadiem šo parādu nāksies pakāpeniski atdot. Tādēļ Eiropas Komisija meklē jaunus ienākumu avotus kopējam budžetam, lai varētu aizņemto naudu atmaksāt.

„Ja mēs nespēsim par šo vienoties, tad tas automātiski nozīmē, ka valstīm nākamajā daudzgadu budžetā nāksies proporcionāli palielināt iemaksas kopējā budžetā. Tādēļ visas dalībvalstis ir ieinteresētas, lai mēs beidzot izveidotu jaunus pašu resursus, jo tās gūs no tā labumu. Bet, protams, vēl ir gaidāmas diskusijas par detaļām,” norāda Hāns.

Vēl viens ieņēmumu avots bloka kopējā budžetā būtu no emisiju tirdzniecības un arī no oglekļa ievedkorekcijas mehānisma. Ir sagaidāms, ka par šo vēl būs asas diskusijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt