Pilnīgi Eiropas Savienības normām atbilst tikai Vācijas, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Slovākijas iesniegtie budžeta plāni. Daudz iebildumu ir pret Franciju, Beļģiju, Spāniju, Itāliju un kopumā septiņām valstīm.
Pēc eirozonas dalībvalstu budžeta izvērtēšanas Eiropas Komisija lūgusi 11 valstīm, tostarp Latvijai veikt nepieciešamos pasākumus, lai nākamā gada budžeti atbilstu Eiropas Savienības tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā.
Latvija no trim grupām ietilps otrajā, proti, starp tām valstīm, kuras budžetu atzīst par Eiropas Savienības normām atbilstošu ar piebildi, ka jāseko līdzi budžeta deficīta ievērošanai.
Latvijas budžeta deficīts joprojām saglabājas Eiropas Savienības (ES) prasībām atbilstošs - tikai viens procents no IKP, un tas nedrīkst pārsniegt trīs procentus. Taču tā kā Latvija ir bijusi smagā krīzē, tad Brisele rūpīgi seko, lai neatkārtotos ekonomikas pārkarsēšana.
Eiropas Komisijas Viceprezidents, bijušais Latvijas premjerministrs Valdis Dombrosvksi norāda, ka Eiropas Komisijas iebildes pret Latvijas budžetu ir saistītas ar deficīta plāniem: „Kā zinām, iepriekš Saeimā apstiprināts vidēja termiņa budžeta ietvars, kas paredzēja nedaudz zemāku budžeta deficīta līmeni, tātad trīs gadu laikā 0,9% u 0,8%. Un šis vidējā termiņa ietvars būtu uzskatāms par pilnībā atbilstošu stabilitātes un izaugsmes fakta nosacījumiem. Tagad mēs redzam nelielu novirzi. Svarīgi, lai Latvija noturētu šo budžeta deficīta līmeni, arī diskusijās Saeimā, lai tas arī atspoguļotos gala lēmumos un turpmākajos gados turpinātu virzīties pretī vidēja termiņa budžeta mērķim, kas ir 0,5% no IKP strukturālais budžeta deficīts.”
Iepriekš Dombrovskis intervijā Latvijas Radio atzina, ka viņš nevis kā EK pārstāvis, bet kā bijušais Latvijas premjers prognozē, ka nākamgad, lai arī Latvijas ekonomikas izaugsme nedaudz kļūs lēnāka, būtiskus draudus budžetam tas nenesīs. Tomēr ir arī apstākļi, kas nav labvēlīgi un kas ir jāņem vērā, piemēram, Krievijas embargo pret ES un ES sankcijas pret Krieviju, kas ietekmē gan Latviju, gan visu Eiropu, īpaši apgrūtinot uzņēmēju dzīvi.
Iepriekš jau ziņots, vislielākās problēmas ar budžetu, proti, liels budžeta deficīts, kas neatbilst Eiropas Savienības prasībām, vai arī liels ārējais parāds patlaban ir trim valstīm – Francijai, Itālijai un arī Beļģijai.
No 18 eirozonas valstīm ārpus vērtējuma ir Grieķija un Kipra, kas ir saņēmušas starptautisko aizdevumu un tādēļ tiek vērtētas citādi.
