Eiropas Komisija (EK) ieskicējusi plānu (“Pārtika 2030”), kā finansēt pārtikas inovāciju pētniecību, lai meklētu risinājumu nākotnes izaicinājumiem saistībā ar pārtikas pieejamību. Viens no ziņojuma autoriem, EK galvenās zinātniskā iestādes pārstāvis Francs Ulberts norāda, ka
pieprasījums pēc pārtikas ap 2050. gadu palielināsies par 60%.
Līdzās pārtikas industrijas pielāgošanai klimata pārmaiņām pamata izaicinājums ir arī tas, kā nākotnē pabarot desmit miljardus cilvēku. “Un tāpēc mums noteikti ir jāievieš jauninājumi. Tas automātiski nenozīmē, ka tas ir tikai jauns ēdiens. Mums jābūt apdomīgiem, izstrādājot elastīgu un ilgtspējīgu pārtikas sistēmu,” norāda Ulberts.
Vienā no programmām (“HealthyMinorCereal”) jau patlaban tiekot pētītas piecas pašlaik mazāk kultivētu graudaugu sugas, lai nodrošinātu pārtikas daudzveidību.
Tikmēr holandiešu pārtikas zinātnieks Pīters Verstrāts strādā pie laboratorijā kultivētas gaļas metodes, izmantojot “audu inženieriju”.
"Lai ražotu šo gaļu, jums dzīvnieks nav jānogalina.
Jums vienkārši jāņem pāris šūnas, jāievieto tās mūsu sistēmā, un mēs no tā audzējam gaļu. Process joprojām ir salīdzinoši agrīnā stadijā, kas nozīmē, ka mēs varam radīt muskuļu audus un arī tauku audus, bet tikai laboratorijas mērogā. Taču metode ir jāuzlabo, un galvenokārt mums ir jāstrādā pie tā, lai šādā veidā varētu saražot gaļu ļoti, ļoti lielā apjomā nākotnē. Un tas tāpat mums prasīs trīs četrus gadus,” lēš Verstrats.
Bez zinātniskiem izaicinājumiem šiem pētniekiem vēl jāatrod veids, kā samazināt ražošanas izmaksas. Tāpat nāksies pārliecināt patērētājus par savu produkciju.
Eiropiešu nākotnes ēdienkartē varētu parādīties arī daļa no vairāk nekā 2000 ēdamo kukaiņu sugām. “Tas varētu būt no kaltētu kukaiņu uzkodām līdz kukaiņu pulverim, kas pievienots olbaltumvielu batoniņam vai uztura bagātinātājam.
Pievienotā vērtība ir tāda, ka kukaiņi un uz tiem balstīti produkti ir bagāti ar olbaltumvielām un labi sagremojami.
Tajos ir arī augsts vitamīnu un mikroelementu saturs, kas tos padara ļoti interesantus lietošanai pārtikā,” skaidro Starptautiskās pārtikas kukaiņu asociācijas (IPIFF) ģenerālsekretārs Kristofs Derriēns.
Vienlaikus Eiropas Savienība nesen atjauninājusi noteikumus, kas kontrolē jaunu pārtikas produktu drošību, pirms tie nonāktu pie patērētājiem.
“Eiropas Savienība ir vienīgais reģions visā pasaulē, kurā šos jauninājumus nevar tirgot, ja tie iepriekš nav novērtēti.
Tiek pārbaudīta gan veselības drošība, gan patērētāja maldināšanas risks. Noteiktā gadījumā var būt daži marķēšanas pienākumi. Tāpēc mēs domājam, ka noteikumi ir gana stingri, bet tagad tie ir jāīsteno pilnīgi un pareizi,” saka Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) vecākā pārtikas politikas pārstāve Kamilla Perīna.
Pārtikas produkti no kukaiņiem Eiropas tirgū gaidāmi jau nākamgad, savukārt laboratorijā kultivētai gaļai maza apjoma tirdzniecība tiks sākta ap 2021. gadu, bet liela mēroga izplatīšana plānota no 2030. gada.
