Eiropas Savienības valstīs pieaug atbalsts kodolenerģijas izmantošanai

Tradicionālo energoresursu cenu straujais pieaugums un lēmums atteikties no Krievijas dabasgāzes Eiropas Savienībā (ES) ir veicinājis atbalstu kodolenerģijai. Bloka dalībvalstis, kas vēl nesen plānoja pilnībā atteikties no kodolenerģijas, to ir atlikušas uz vēlāku laiku, bet citas valstis ir paziņojušas par plāniem būvēt jaunus kodolreaktorus, lai samazinātu nepieciešamību importēt energoresursus.

ES dalībvalstīs pieaug atbalsts kodolenerģijas izmantošanai
00:00 / 04:27
Lejuplādēt

Kritizē un aizstāv

Eiropas Parlaments jūlijā atbalstīja Eiropas Komisijas ierosinājumu iekļaut dabasgāzi un atomenerģiju videi draudzīgo investīciju klasifikatorā jeb taksonomijā, lai samazinātu atkarību no Krievijas gāzes un vienlaikus sasniegtu Eiropas Savienības mērķi – līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

Eiropas "zaļie" politiķi un vides aizstāvji protestēja pret šo lēmumu, norādot, ka gāzes un atomenerģijas iekļaušana taksonomijā padara šo dokumentu par bezjēdzīgu, jo investori to negribēs izmantot. Austrijas un Luksemburgas valdības grasās apstrīdēt klasifikatoru tiesā.

Savukārt Eiropas Savienības iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons norādīja, ka bloks nevarēs sasniegt klimatneitralitāti bez kodolenerģijas izmantošanas. "Visi, kuri apgalvo pretējo, nesaka patiesību. Mums vajadzēs dubultot saražotās elektrības daudzumu.

Jau pašlaik 25% no mūsu patērētās elektrības saražo atomelektrostacijas.

Tāpēc mēs nespēsim sasniegt Zaļā kursa mērķus bez kodolenerģijas," Bretons sacīja intervijā ziņu aģentūrai "Bloomberg".

Pieaug atbalsts atomenerģijai

Pašreizējā enerģētikas krīze, ko pastiprināja Krievijas iebrukumus Ukrainā, ir veicinājusi valstu atbalstu atomenerģijas izmantošanai.

Eiropas Savienības prezidējošā dalībvalsts Čehija ir paziņojusi par nodomu paplašināt vienu no savām divām padomju laikos būvētajām atomelektrostacijām (AES). Jaunu reaktoru plānots izbūvēt Dukovanu atomelektrostacijā, kur pašlaik darbojas četri reaktori. Būvniecības darbus paredzēts sākt 2029. gadā, bet tiem vajadzētu noslēgties 2036. gadā. Projekta kopējās izmaksas būs 7 miljardi eiro. Čehija vēlas, lai nākotnē gandrīz puse valstī patērētās elektrības nāktu no atomelektrostacijām.

Arī Polijas valdība ir devusi zaļo gaismu valstī pirmās atomelektrostacijas celtniecībai, kas ir jāpabeidz līdz 2033. gadam.

Savukārt Somija līdz šī gada beigām energoapgādes tīklam plāno pieslēgt jau sesto kodolreaktoru, līdz ar to atomelektrostacijas nodrošinās 60% no valstij nepieciešamās elektroenerģijas.

Ungārijas valdība paziņojusi, ka tuvākajā laikā sāksies valstī vienīgās atomelektrostacijas paplašināšanas darbi. Pašlaik Pakšas atomelektrostacijā darbojas četri kodolreaktori, bet līdz 2030. gadam paredzēts uzbūvēt vēl divus.

Projekta nozīmību skaidroja Ungārijas ārlietu un tirdzniecības lietu ministrs Pēters Sījārto: "Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir redzams, ka valstis, kurām ir atomelektrostacijas, var justies daudz drošāk attiecībā uz savu energoapgādi. Jo lielāka būs valsts kodolenerģijas jauda, jo drošāka tā būs nākotnē. Tāpēc mēs šajos ārkārtīgi neskaidrajos laikos esam strādājuši pie tā, lai paplašinātu Pakšas atomelektrostaciju ar diviem jauniem energoblokiem."

12,5 miljardu eiro vērtā projekta pretinieki norādīja, ka tas padziļinās Ungārijas enerģētisko atkarību no Krievijas, jo Pakšas atomelektrostacijas paplašināšana ir uzticēta Krievijas valsts uzņēmumam "Rosatom", kas arī nodrošinās daļu no projektam nepieciešamā finansējuma.

Atteiksies no AES slēgšanas

Arī Latvijas tuvāko kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas valdībām ir pozitīva attieksme pret iespēju nākotnē uzbūvēt atomelektrostacijas, lai veicinātu enerģētisko neatkarību.

Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras iepriekš plānoja atteikties no atoemenerģijas izmantošanas, ir pārdomājušas.

Beļģijas valdība iepriekš bija vienojusies, ka līdz 2025. gada beigām ir jāslēdz Doelas un Tianžas atomelektrostacijas, kurās darbojas kopumā septiņi reaktori. Taču tagad valdība atomelektrostaciju slēgšanu vēlas atlikt par vismaz desmit gadiem.

Arī Nīderlande pagaidām neslēgs valstī vienīgo kodolspēkstaciju, un valdība apspriež ierosinājumu uzcelt divas jaunas atomelektrostacijas.

Neraugoties uz straujo enerģijas cenu pieaugumu un Krievijas energoresursu piegāžu samazināšanos,

Eiropas Savienības lielākā ekonomika Vācija gatavojas līdz šī gada beigām apturēt pēdējo trīs atomelektrostaciju darbu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt