Eiropas Savienība sper būtisku soli lielo tehnoloģiju kompāniju tirgus kontrolē

Šomēnes ir sperts svarīgs solis digitālās vides sakārtošanas jomā ar mērķi palielināt kontroli pār tādiem interneta milžiem kā “Google”, “Facebook” jeb “Meta” un “Apple”. Eiropas Parlaments (EP) ir apstiprinājis savu pozīciju par vienu no diviem likumprojektiem šajā jomā – Digitālo tirgu aktu. Savukārt janvārī balsojums ir gaidāms arī par Digitālo pakalpojumu aktu.

Eiropas Savienība sper būtisku soli lielo tehnoloģiju kompāniju tirgus kontrolē
00:00 / 03:45
Lejuplādēt

Ar lielu balsu pārsvaru EP deputāti ir apstiprinājuši savu nostāju par Digitālo tirgu aktu. Tas ir viens no diviem būtiskiem likumprojektiem, kas galvenokārt ir domāti, lai iegrožotu interneta milžu patvaļu. Tagad šajā jomā valda „mežonīgo Rietumu” noteikumi un neviens līdz galam nespēj kontrolēt lielo platformu un interneta meklētāju darbu.

Viens no likumprojekta virzītājiem EP ir Vācijas deputāts Andreass Švabs.

Viņš norādīja: „Mēs vēlamies būt droši, ka tirgū ir vieta arī nelielām kompānijām. Mēs vēlamies, lai visi iedzīvotāji varētu izmantot tehnoloģiskos sasniegumus. Tādēļ likumprojektā ir ietvertas arī pārlūkprogrammas un virtuālie asistenti. Tāpat tiks rūpīgi analizēti mēģinājumi pārpirkt konkurentus, lai tos likvidētu. Mēs negribam, lai kāds vienkārši izpirktu visu tirgu.”

Īpaša uzmanība jaunajā likumprojektā tiks pievērsta lielajām kompānijām, kas faktiski kontrolē konkurentu iespējas ienākt tirgū un attīstīt savu biznesu – “Google”, “Facebook” jeb “Meta”, kā arī “Apple” un “Amazon”.

Piemēram, Eiropas Komisija (EK) 2017. gadā ir sodījusi “Google” par to, ka tas izmantoja meklētāju, lai reklamētu lietotājiem citus šī uzņēmuma pakalpojumus. Bet konkurentu piedāvājumu varēja atrast tikai ceturtajā meklēšanas rezultātu lapā. Nesen tiesa pirmajā instancē atstāja spēkā komisāres Magrētes Vestageres uzlikto 2,4 miljardu eiro sodu.

„Jā, tas ir sarežģīts likumprojekts. Bet tam ir vienkāršs mērķis – panākt, lai tirgū būtu atvērta un godīga konkurence, kas dotu katram uzņēmumam labas iespējas atrast sev klientus. Kā jūs zināt no mūsu konkurences lietām, šobrīd tas ne vienmēr tā ir,” sacīja Vestagere.

“Google” tiesvedības piemēru piesauca arī EP deputāte Dace Melbārde, piebilstot, ka šāda strīdu risināšana aizņem vairākus gadus, kas straujajā digitālajā vidē ir ļoti daudz. Tādēļ ir vajadzīgi arī noteikumi, kas šādu praksi skaidri aizliedz. 

Tāpat Melbārde minēja arī potenciālos ieguvumus medijiem: „Piemēram, plānots, ka jaunais Eiropas Savienības regulējums uzliks pienākumu platformām nodrošināt biznesa lietotājiem, piemēram, medijiem, plašu pieeju datiem, kas attiecas uz to radīto saturu. Piemēram, cik lietotāju un cik ilgi skatās šo saturu. Daudzas platformas šādus datus slēpj un izmanto šīs ekskluzīvās zināšanas negodīgai konkurencei.”

Savukārt janvārī EP ir gaidāms līdzīgs balsojums par Digitālo pakalpojumu aktu. Šis likumprojekts ietver tādus svarīgus jautājumus kā mērķētās reklāmas un algoritmu darbības regulēšana. Par šīs reformas virzību parlamentā ir atbildīga deputāte Kristela Šaldemoze.

Viņa skaidroja: „Mēs gadiem esam cīnījušies, lai atbrīvotos no vides piesārņojuma. Manuprāt, ir svarīgi arī mēģināt atbrīvoties no digitālās vides piesārņojuma. Mēs to gribam sasniegt, ierobežojot nelegālo produktu un pakalpojumu izplatību. Mēs mēģinām sašaurināt kaitīgu algoritmu izmantošanu, un es arī ceru, ka mums izdosies spert pirmos soļus, lai izvairītos no masveidīgas personisko datu vākšanas.”

Iespējams, ka galīgais balsojums par abiem digitālās reformas likumprojektiem varētu notikt nākamā gada vidū.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt