Latvijā no negodīgas prakses visbiežāk cieš zemnieki un mazie, kā arī vidējie uzņēmumi, kas produkciju nereti ir spiesti pārdot par pašizmaksas cenu, kā arī maksāt par veikalu ķēžu mārketinga trikiem. Tāpēc Latvijas zemnieki atzinīgi vērtē jautājuma aktualizēšanu Eiropā, taču nav pārliecināti par to, ka problēmas nudien tiks atrisinātas.
Ar negodprātīgu veikalnieku un preces pārstrādātāju praksi saskārušies gan augļu un dārzeņu audzētāji, gan piensaimnieki, kas preces veikaliem un pārstrādātājiem nereti pārdod par pašizmaksas cenu.
''Ir reizes, kad pārdod arī par kapeiku, jo tā nauda, apgrozāmie līdzekļi jau ir vajadzīgi,'' saka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes locekle Agita Hauka. Zemnieki esot spiesti pakļauties pārstrādātāju un tirgotāju diktātam.
Šonedēļ zemnieku un pārtikas ražotāju problēmām uzmanību pievērsuši Eiropas Parlamenta deputāti. Viņi secinājuši, ka vairākās dalībvalstīs pastāv negodīgas un necaurspīdīgas attiecības starp pārtikas ražotājiem, piegādātājiem un izplatītājiem.
Problēmas Latvijā iezīmē dārzeņu audzētāju kooperatīva „Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa:
''To, ko mēs redzam, kur problēma joprojām pastāv, ir gan šī cenu veidošana akcijas laikā, kur bieži vien produkts tiek iepirkts par lētāku cenu un ne vienmēr viss apjoms pārdots par akcijas cenu, vai tur, kur tiek piemērota akcijas atlaide. Joprojām daudziem veikalu tīkliem ir šī bonusu mārketinga plaukta cenas maksas, kas tomēr normāli būtu, ja veikals to paņemtu pats uz sevi, nevis uzliktu uz piegādātāja, jo mēs tomēr rēķinām katrs savas izmaksas.''
Daudziem lauksaimniekiem un mazajiem uzņēmējiem neesot pietiekamas ietekmes uz cenas noteikšanu, kas tos padara īpaši ievainojamus un var apdraudēt to saimniecisko darbību, secināts Eiropas Parlamentā. Tas varot atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz Eiropas kopējo ekonomiku un tāpat ierobežot produktu izvēles iespējas. Problēmas esamību atzīst arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis:
''Eiropai ar tām subsīdijām un atbalstiem zemniekiem arī ir savādāk. Ja šobrīd Eiropa kliedz pilnā balsī, ka viņiem arī ir traki, tad, skatoties uz Latvijas situāciju, tā situācija ir īstenībā trakāka.''
Vienlaikus viņš nesaskata veikalnieku un pārstrādātāju pilnīgu atbildību, jo, piemēram, piena nozarē esot pārprodukcija un tā pati par sevi nozīmējot cenu kritumu.
''Mēs jau esam vairākkārt teikuši, īpaši, ja iet runa par piena pārstrādātājiem, ka neviens uz viņu rēķina netaisās nekur iedzīvoties,'' norāda Krūzītis.
Zemkopības ministrijā atgādina, ka Eiropas Parlamenta rezolūcijas nav juridiski saistošas, bet šajā gadījumā par problēmas aktualitāti liecinot lielais balsu vairākums, ar kādu pieņemts dokuments. Parlaments aicina Eiropas Komisiju veikt konkrētākus uzraudzības pasākumus.
