Eiropas līderi: ES izdevies pārvarēt krīzi, bet straujāka izaugsme ir izaicinājums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Eiropas Savienībai (ES) lielā mērā ir izdevies pārvarēt vairākus gadus ilgušās ekonomiskās krīzes akūto fāzi un atgriezties pie nelielas izaugsmes, tomēr ietekmīgo valstu savienību joprojām sagaida vairāki nozīmīgi izaicinājumi. Pirmkārt, atjaunot straujāku ekonomisko izaugsmi un, otrkārt, novērst krīzes atkārtošanās iespēju - tā ekonomikas forumā Briselē uzsver vairāki Eiropas līderi.

Eiropas Savienībai kopumā ir izdevies pārvarēt iepriekšējo gadu mokošo ekonomikas krīzi, kurai Eiropa nebija gatava - šādu viedokli nupat notikušajā ekonomikas forumā Briselē pauduši vairāku Eiropas līderi. ES komisārs ekonomikas un monetāro lietu jautājumos Oli Rēns vairākus iepriekšējos gadus raksturo kā ugunsgrēka dzēšanu.

Komisārs uzsver, ka retrospektīvi raugoties, 2010. un 2011.gads eirozonā bija operatīvs ugunsgrēka dzēšanas periods, kura laikā gan institūciju, gan valstu vidū bija ne mazums cīniņu.  No 2012.gada Eiropas Savienība, pateicoties Eiropas Stabilitātes mehānismam un Eiropas Centrālās bankas politikai, tomēr spēja saņemties, piebilst Rēns.

Tomēr, pēc Eiropas Savienības amatpersonu teiktā, šobrīd par aktuālāko jautājumu ir kļuvusi tālākā rīcība pēc pārvarētās krīzes.

Vācijas nodarbinātības ministrs Jorgs Asmusens ir pārliecināts - lai novērstu krīzes atkārtošanās iespējas, nepieciešams institucionāli stiprināt ES. Viens no šādiem soļiem būtu arī eirozonas pārvaldības pārskatīšana.

Asmusens uzsver - eirozonas pārvaldības nosacījumi šobrīd ir izkliedēti starp dažāda līmeņa dokumentiem, starpvalstu līgumiem un noteikumiem, bet tos būtu jākonsolidē vienā, kopienas līmeņa likumiskajā ietvarā.

Savukārt bijušais Latvijas premjers, Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis ("Vienotība") par vienu no galvenajiem soļiem nākotnē uzskata straujākas ekonomikas izaugsmes atjaunošanu, lai novērstu tā saukto japanizāciju - ilgstošu ekonomikas stagnāciju strukturālu problēmu dēļ.

Dombrovskis arī uzsver, ka šobrīd pat tādās valstīs kā Grieķija atgriežas ekonomikas izaugsme, tāpēc kopumā var teikt, ka eirozonas ekonomiskā krīze ir beigusies. Tomēr šobrīd ir radušies jauni draudi - ekonomikas stagnācija.

Praktiski visu Eiropas ietekmīgo politiķu runās izskanēja atziņa, ka Eiropa vairs nevarēs atļauties atteikties no ievērojami stingrākas fiskālās politikas un attiecīgi - iespēja stimulēt ekonomikas izaugsmi ar lielākiem tēriņiem būs ierobežota. Tā vietā ekonomikas izaugsme būs jāstiprina ar konkurētspēju un investīcijām tehnoloģijās un zinātnē. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti