Dažādu ekspertu vidū nebija vienprātības, kāds būtu labākais attīstības scenārijs Eiropas enerģētikas nozarei nākotnē – vienlaikus izskan ierosinājumi gan attīstīt pašmāju energoresursu ieguvi, tostarp arī slānekļa gāzes veidā, gan arī pēc iespējas samazināt fosilo energoresursu izmantošanu.
Viens no Eiropas stratēģiskajiem partneriem, Norvēģija, tomēr šo ieceri uzsver rezervēti, norādot, ka no energoresursu ražotāju viedokļa ne mazāk svarīgs ir prognozējams, stabils noiets.
Norvēģijas enerģētikas ministrs Tords Liens arī atklāti pauda skepsi par iespēju, ka Eiropa varētu pirkt dabasgāzi vienoti: „Mehānisms kopīgam dabasgāzes iepirkumam būtu solis nepareizajā virzienā. Tas var ierobežot konkurenci tirgū, un uzskatu, ir pamatoti teikt, ka tas ir pretrunā ar enerģijas tirgus liberalizāciju. Savukārt ambicioza enerģijas taupības politika ir svarīga, tomēr tai būtu jābūt balstītai uz rīcību nacionālā līmenī, kura ir pielāgota nacionālajiem apstākļiem, kā arī rūpīgi izvērtēta no ieguvumu un zaudējumu viedokļa.”
Savukārt ASV diplomāte Robina Daningena pievērsa uzmanību, ka nākamajos gados Eiropas Savienībai ir jārēķinās arī ar ievērojami lielāku sašķidrinātās dabasgāzes pieejamību, kas vienlaikus gan uzlabos drošību, gan arī radīs lielāku konkurences spiedienu.
„Un kur šī gāze plūdīs? Daļa no tās noteikti tiks piegādāta Eiropai, daļa nonāks Āzijā, un tas būs tirgus lēmums, jo kompānijas, kurām ir piešķirtas attiecīgas licences, šo lēmumu pieņems, balstoties uz tirgus apsvērumiem. Tomēr neatkarīgi, vai tas ies pa tiešo uz Eiropu vai uz Āziju, tirgū būs vairāk sašķidrinātās gāzes, un bez tam arī mēs tagad importējam ievērojami mazāk sašķidrināto gāzi. Tāpēc šie soļi, kurus Eiropa sper šodien, nodrošinās, ka importētā gāze Eiropā varēs tikt brīvi transportēta un ar starpsavienojumu palīdzību sasniegt praktiski visu reģionus Eiropā,” norādīja Daningena.
Savukārt Eiropas arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretāre Bernadete Segola norāda, ka Eiropas arodbiedrības par gaidāmajām pārmaiņām enerģētikas sektorā ir visai uztrauktas, jo ar piesardzību vērtē gan cenu izmaiņas, gan arī iespējamos satricinājumus darba tirgū: „Daudzas darbavietas rūpniecības sektorā ir atkarīgas no cenu ziņā pieejamas enerģijas, un arī no pārmaiņām Eiropas enerģijas sektorā.
Tāpēc mums ir uztraukums par gaidāmajām pārmaiņām un it īpaši – no ražošanas sektorā strādājošajiem, kuri jau ir zaudējuši daudz darba vietu krīzes laikā,” sacīja Segola.
Kā vēstīts, saskaņā ar Eiropas Komisijas ieceri Eiropas Enerģētikas savienības koncepta svarīgākie elementi būs:
- dalībvalstu solidaritāte,
- funkcionējošs un labi savienots enerģētikas iekšējais tirgus,
- spēcīga enerģētikas diplomātija, inovācijas un zinātne un pētniecība,
- ekonomikas dekarbonizācija,
- konkurētspējīga enerģija un enerģētiskā neatkarība sasaistē ar energoefektivitāti,
- pārvaldības jautājumi.
