Viena no galvenajām deputātu prasībām ir padarīt vides aizsardzības prasības stingrākas. Cita starpā deputātiem būs arī jābalso par Sandras Kalnietes priekšlikumu palielināt tiešmaksājumus Latvijas zemniekiem. Gatavojoties balsojumam eiroparlamentārieši jau ir sākuši debates par Kopējās lauksaimniecības politikas reformu.
Kopējā lauksaimniecības politika ir netaisnīga un nāks par sliktu gandrīz visiem, izņemot lielās korporācijas ar milzīgām fermām - šis bija, iespējams, viens no kritiskākajiem viedokļiem par lauksaimniecības reformu. Tas izskanēja no Eiropas Parlamenta zaļo grupas vadītājas Rebekas Harmsas: „Kopumā šī reforma, kādu to piedāvā parlamenta Lauksaimniecības komiteja, nāks par sliktu ekoloģiskajiem lauksaimniekiem, tā nepalīdzēs cīņā ar klimata pārmaiņām un nedos arī to, ko vēlas daudzi eiropieši, proti, stabili piegādātu, labu pārtiku.”
Zaļie uzskata, ka sākotnējais reformas priekšlikums, ko iesniedza Eiropas Komisija, lika krietni lielāku uzsvaru uz videi draudzīgo saimniekošanu. Tomēr daudzu acīs jau pašreiz panāktais kompromiss ir diezgan labs. Portugāļu deputāts Luīss Manuels Kapulas-Satošs, kurš ir viens no atbildīgajiem par lauksaimniecības reformas virzību parlamentā, saka: „Es gribētu pasvītrot paredzēto nepieciešamību saglabāt 25% no katras valsts budžeta ekoloģiskajiem un bioloģiskajiem pasākumiem.”
Vēl viens būtisks aspekts ir tiešmaksājumi. Portugāļu deputāts arī uzstāja, ka tiešmaksājumi būtu jāsaņem tikai par zemi, kas tiek izmantota lauksaimniecībā, nevis atrodas lidostu vai golfa klubu īpašumā: „Kopējā lauksaimniecības politika nevar atļauties maksāt par citām aktivitātēm. Es aicinu izņemt šos negatīvos aspektus no reformas, lai panāktu godīgāku, zaļāku un taisnīgāku lauksaimniecības politiku.”
Arī Latvijas amatpersonas iepriekš ir runājušas, ka vispirms būtu jāatbalsta tieši zemnieki, nevis visi, kuri tikai nopļauj zāli. Tāpat Eiropas Parlamenta deputāti sprieda par tiešmaksājumu griestu noteikšanu. Tomēr ir saprotams, ka vairākas dalībvalstis pret to iebilst, jo tas nestu zaudējumus viņu lauksaimniekiem. Turklāt vairāki deputāti vēlas, lai turpmāk visās valstīs sabiedrībai būtu pieejama informācija par to, kurš īsti saņem Eiropas subsīdijas.
Trešdien eiroparlamentāriešiem būs arī jābalso par Sandras Kalnietes sagatavoto priekšlikumu par straujāku teišmaksājumu palielināšanu Latvijas zemniekiem. Tomēr jebkurā gadījumā šīs vēl nebūs pēdējais solis. Pēc parlamenta balsojuma par lauksaimniecības reformas gala variantu spriedīs dalībvalstis, Komisija un Parlaments kopā.
