"Lai pārietu uz klimatam neitrālu ekonomiku, ieguldītājiem ir nepieciešama pārredzamība attiecībā uz riskiem. Tāpēc es esmu gandarīts, ka mēs nesen esam vienojušies stiprināt ieguldījumu pārvaldītāju un finanšu konsultantu pienākumu sniegt informāciju. Šis likums nosaka, ka tiem, kas iegulda naudu kādas citas personas vārdā, ir jāatklāj, kā tiek ņemti vērā vides, sociālie un labas pārvaldības aspekti," stāstīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Vēl Eiropa plāno izveidot vienotu un zinātniski pamatotu "zaļās klasifikācijas sistēmu". Tas atvieglotu darbu investoriem un ļautu saprast – vai projekts, kurā viņi plāno ieguldīt naudu, patiešām ir zaļš vai arī tas ir tikai mārketinga triks jeb "zaļmaldināšana" - kad par "zaļu" tiek uzdots teju jebkas.
"Mēs nesakām investoriem, ka jums ir tagad ir jādiversificē no vienas lietas uz citu – mēs piedāvājam instrumentus tiem, kas vēlas radīt pozitīvu ietekmi. Ja viņi vēlas – viņi šos instrumentus var izmantot," norādīja EK Kapitāla tirgu nodaļas vadītājs Martins Spolks.
Taču jāpārliecina ir arī “mazā nauda”. Pašlaik, piemēram, bankas piedāvājot dažādus ieguldījumu plānus – apvaicājas – cik lielam riskam esat gatavi. Nākotnē – vajadzētu tikt uzdotam jautājumam arī par to – vai produkta zaļums ir svarīgs. Taču, vai cilvēki piekritīs investēt savu pensiju fonda naudu, liekot "zaļumu" kā svarīgu aspektu?
"Es vienkārši nepieņemu premisu, ka zaļie produkti ir mazāk ienesīgi. Tā vienkārši nav taisnība. Taisnība ir, ka ieņēmumi uzņēmumiem, kas pārdod pakalpojumus vai produktus, kas ņem vērā ietekmi uz vidi, ir finansiāli veiksmīgāki. Tam ir daudz piemēru. Piemēram, ja uzņēmums tagad izdod zaļās parādzīmes, tad tirgū pieprasījums pēc tām pārsniedz piedāvājumu," sacīja "Atbildīgu investīciju principu" pārstāvis Nātans Fabians.
Eksperti uzsver – ka uzmanība uz "zaļo" nav tikai modes lieta. Tā ir nepieciešamība un tāpēc nepāries. Jautājums – cik strauji un cik daudz cilvēki būs gatavi tajā ieguldīt arī paši savu naudu.
"Mēs redzam, ka cilvēki iziet ielās demonstrācijās. Bet mēs sagaidām, ka viņi ne tikai demonstrēs ielās, bet arī pozitīvi ietekmēs klimatu ar savu naudu,"
uzsvēra Spolks.
Pretējā gadījumā - uzsver eksperti - neizdosies apturēt klimata pārmaiņas un saglabāt dzīves kvalitāti nākamajām paaudzēm.
Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā jau piekto dienu turpinās klimata aktīvistu protesta akcijas. Pilsētas centrā bloķētas vairākas ielas un laukumi, ievērojami apgrūtinot satiksmi. Piektdien protestētāji bija plānojuši traucēt arī Hītrovas lidostas darbību. Tikmēr britu varas iestādes paziņojušas, ka pret tiem protestētājiem, kuri turpinās pārkāpt likumu, policija vērsīsies ar visu spēku. Lai arī kopumā akcijas notiek mierīgi, par dažādiem likuma pārkāpumiem policija ir aizturējusi vairākus simtus cilvēku.