ECB vēlreiz pazemina bāzes procentu likmes līdz rekordzemam līmenim

Eiropas centrālā banka (ECB) pazemināja bāzes procentu likmes no 0,25% līdz 0,15%, cenšoties stimulēt ekonomiku un izvairītos no deflācijas eirozonā, vēsta raidsabiedrība BBC.

Savukārt noguldījumu likme pazemināta zem nulles un turpmāk būs mīnus 0,1%. Iepriekš tā bija 0%.  Tas nozīmē, ka komercbankas par naudas glabāšanu centrālajā bankā maksās, nevis saņems procentmaksājumus. 

Likmes mainītas, lai bankas vairāk sāktu aizdot naudu uzņēmējiem, kas savukārt sildītu ekonomiku.  

BBC norāda, ka deflācijas riski eirozonā ir ierobežoti, taču ECB ir noraizējusies, ka bankas negribīgi aizdod naudu, bet ekonomikas izaugsme ir vāja.

Eirozonas ekonomikas izaugsme šī gada sākumā bija vien 0,2%, patēriņš, investīcijas un eksports auguši lēnāk nekā pērn attiecīgajā periodā.  Maijā inflācija eirozonā bija 0,5% (aprīlī – 0,7%), kamēr ECB izvirzītais mērķis ir 2%. 

Eksperti spriež, ka pašlaik deflācijas risks eirozonā nav īpaši liels, taču pastāv bažas par lēnu ekonomisko izaugsmi un zemajiem kreditēšanas apjomiem, kas var traucēt notiekošajai ekonomiskajai atlabšanai.

Eksperti jau kādu laiku prognozēja, ka Eiropas Centrālā banka bāzes procentu likmi samazinās līdz jaunam rekordzemam līmenim, ņemot vērā, ka inflācijas rādītāji eirozonā saglabājas zemā līmenī - maijā pusprocents - līdz ar to apdraudot ekonomikas atkopšanos.  

Frankfurtē bāzētā centrālā banka arī pieņēma vēsturisku lēmumu uz negatīvu mainīti nolēma mainīt noguldījumu likmi. Ja iepriekš tā bija 0%, tagad - mīnus 0,1%. Šī ir likme, kas tiek maksāta komercbankām, jeb pareizāk sakot, kas tām tagad būs jāmaksā par līdzekļu noguldīšanu centrālajā bankā. Konkrētā negatīvā likme nozīmē - ja komercbanka uz nakti depozītā centrālajā bankā noguldīs vienu miljonu eiro, nākamajā dienā atpakaļ saņems mazāk - 999 tūkstošus.

Šāda lēmuma mērķis ir mudināt finanšu iestādes nevis noguldīt savu naudu centrālajā bankā, bet izsniegt aizdevumus privātajam sektoram - uzņēmumiem un mājsaimniecībām, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti. Jau kādu laiku paustas bažas, ka komercbankas negribīgi kreditē privāto sektoru.  

Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi paziņoja, ka šādas likmes „būs ilgāku laiku, ņemot vērā pašreizējo inflācijas prognozi”. Tajā pašā laikā viņš atkāroti uzsvēra, ka nesaskata iespēju, ka varētu iestāties deflācija jeb cenu samazināšanās, kas var radīt nopietnas problēmas ekonomikai. Eiropas Centrālā banka vēlas novērst situāciju, kad blokam jāsaskaras ar ilgstoši zemu inflāciju, norādīja Mario Dragi.

„Jo ilgāk turēsies zema inflācija, jo lielāki būs riski. Un tas ir tas, uz ko mēs reaģējam. Mēs reaģējam uz risku, ka būs pārāk ilgstošs zemas inflācijas periods. Jo ilgāk inflācija nekļūs augstāka, jo uzmanīgāka būs Eiropas Centrālās bankas padome,” atzina Dragi.

Eiropas Centrālā banka arī samazināja eirozonas inflācijas prognozes, paziņojot, ka eirozonā tā šogad varētu veidot vidēji 0,7%, nākamgad pieaugot līdz 1,1%, bet 2016.gadā sasniedzot 1,4%. Tas gan joprojām ir zem nospraustā 2% mērķa.  

Samazināta arī eirozonas ekonomiskās izaugsmes prognoze, kas tagad tiek vērtēta 1% apmērā šogad, bet pēc pāris gadiem varētu pietuvoties 2% atzīmei.  

Lēmums ieviest negatīvu noguldījumu likmi ir ne tikai pirmā reize, kad šādu lēmumu pieņēmusi Eiropas Centrālā banka. Šādu soli vēl nekad nav spērušas arī pārējās trīs pasaules lielākās centrālās bankas - ASV Federālas rezerves, Japānas Banka un Anglijas Banka.  

Kā uz to reaģēs komercbankas un vai tas tiešām veicinās privātā sektora kreditēšanu pagaidām nav skaidrs. Tomēr pēc ECB lēmuma eiro vērtība ceturtdien nokritās līdz četros mēnešos zemākajam līmenim, kas varētu veicināt eksportu. Finanšu tirgi reaģēja pozitīvi, un akciju cenas lielākajās Eiropas fondu biržās pieauga.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt