Panorāma

Rīgas brīvosta vēl nesteidz atbrīvot L.Loginovu un A.Pečaku

Panorāma

Panorāma

Turpina apzināt lietavu sekas

Dūklavs pagaidām nenosauc kompensācijas apmērus plūdos cietušajiem zemniekiem

Novados, kur augusta nogalē izsludināts ārkārtas stāvoklis lauksaimniecībā, aizvien turpinās lietavu un plūdu seku apzināšana. Šobrīd galvenais jautājums, kas satrauc zemniekus, ir lauku apsekošanas process, graudu kalte un kompensāciju saņemšana. Zemkopības ministrs pagaidām izvairās nosaukt konkrētu kompensāciju apmēru.

Lauku atbalsta dienests lauksaimnieku iesniegumus par zaudējumiem pieņems vēl līdz oktobra sākumam, kam arī sekos vēl daudzu applūdušo platību apskate.

Krāslavas novadam atšķirībā no citiem vairāk raksturīgs kalnains apvidus, tāpēc lietavu sekas līdzinās pavasaru palu radītājām peļķēm lauku malās. Trešdien, 20.septembrī, laukus apskatīt devās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība).

Kaplavas pagastā piemājas saimniecībā 55 hektārus ar graudaugiem un griķiem iekopis Artūrs Salenietis. Šobrīd pārlieku mitra ir ne tikai zeme, bet arī paši graudi. To mitrums sasniedzis 30% atzīmi. Situācija kļuva smagāka pēc šīs nedēļas lietavām.

“Tehnika pārsvarā uz riteņiem, tie kombaini. Neiet uz priekšu, grimst.  Augusta beigās kūlām, bet tagad sanāk - septembra lieti sabojāja. Pēdējā pļaušana bija 10. septembrī, un pēc tam tā trakā nedēļa visu noslīcināja līdz galam, sasita, sadzina zemē. Te ir pārsvarā mieži, un viņi nevar ilgi turēties. Viņi mīksti, sāka dīgt,” stāstīja Artūrs Salenietis.

Lauku atbalsta dienestā par plūdu nodarītā posta kompensācijām līdz šim saņemti pieteikumi par laukiem vairāk nekā 22 000 hektāru platībā.

Kompensācijas aprēķinās pēc pērno gadu vidējās ražas statistikas datiem, iekļaujot summu par sēklām, degvielu un aizsarglīdzekļiem. Tā kā pieteikums vēl iespējams iesniegt līdz 2. oktobrim, zemkopības ministrs atklāja vien to, ka kompensācijām rastais valsts finansējums diez vai palielināsies. Līdz ar to - jo vairāk zemnieku pieteiksies kompensāciju saņemšanai, jo mazāks būs to apmērs.

“Proporcionāli līdz ar to katram zemniekam būs mazāks uz hektāru šis cipariņš. Tur neko nevarēs darīt, jo tā nauda no budžeta būs tik, cik viņa būs,” atzina Dūklavs.

“Tas ir Ministru kabineta lēmums. Bet šo ciparu es pilnīgi noteikti zinu, būtu muļķīgi teikt, ka es neko nezinu. Bet tā tieši pateikt jums, ka tas ir tik, es tiešām pašreiz nevaru,” sacīja ministrs.

Krāslavas pilsētā notika tikšanās arī ar lielāku saimniecību īpašniekiem. Viņu zaudējumi svārstās no dažiem tūkstošiem līdz pat pusmiljonam eiro.

Zemnieku saimniecības “Tingala” īpašniece Maija Ļevkova stāstīja, ka saimniecība ieguldījusi aptuveni 430 000 eiro “par minerālmēslu, herbicīdu, fungicīdu, lai mēs izaudzētu labu ražu”.

“Jā, šogad bija Latgalei ideāla raža. Tas viss mums stāv, mums stāv 1200 hektāri, kuros mēs nevaram ielīst. Bija apsekošana, kaut kādu naudiņu viņi iedos. Nebūs tik daudz, cik mēs ceram dabūt. Dabīgi, kaut kas mums arī ir jāieliek, lai kā mēs izdzīvotu. Kā būs – tā būs,” sacīja Ļevkova.

“Minerāļi bija paņemti, augu aizsardzības līdzekļi uz 3200 eiro. Pārdot arī diez vai varēs privātniekam kaut kādam. Kaltes nav diemžēl nevienam mūsu pagastā, lai varētu visu izkaltēt te,” stāstīja Artūrs Salenietis.

Ministrs atzina, ka valsts nebija gatava šāda veida dabas katastrofai un kavēšanās ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu pierāda, ka turpmāk svarīgi veikt uzlabojumus rīcības plānā. Tostarp dodot lielākas tiesības lēmumu pieņemšanā pašvaldībām.

“Viņiem būtu jādod tādas tiesības, ka viņi var pateikt: šodien tā nelaime ir notikusi un pēc četrām stundām šis stāvoklis ir izsludināts. Un visi var darīt. Jo tas ārkārtas stāvoklis dod vairākas tādas tiesības, kas normālā dzīves laikā nav atļautas,” sacīja ministrs.

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks stāstīja, ka novadā “ir bijis ārkārtas stāvoklis sakarā ar Daugavu, kas saistīts ar cilvēku evakuāciju”.

“Principā ekonomiskais mums ir tāds pirmais. Šādiem gadījumiem, protams, vajadzīgs rezerves fonds. Varbūt uz priekšdienām vajag padomāt,” pauda Upenieks.

Iecerēts, ka pirmās kompensāciju izmaksas gaidāmas jau oktobra vidū, bet zemnieki paredz, ka ar postījumu sekām cīnīsies vēl vismaz piecus gadus.

 Jau ziņots, ka problēmas ar ražas novākšanu ir lauksaimniekiem visā Latvijā. Zemkopības ministrija (ZM) pieļauj kopā ar Igauniju un Lietuvu vērsties pēc palīdzības Eiropas Komisijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti