Pilnīgas pārliecības par to, ka eksports uz Krieviju tiks atjaunots, gan nav, jo vēl jānosūta virkne dokumentu. Maskava esot paudusi, ka skata materiālus, tie esot pārliecinoši, kā arī solīja nevilcināt dokumentu izskatīšanu.
Jautājumi Krievijas pusei bija par procedūru, izcelsmi un marķēšanu. „Mūsuprāt, šie visi jautājumi ir sakārtoti,” sacīja ministrs. Viņš arī norādīja, ka daudz paveikts attiecībā uz benzopirēna samazināšanu produkcijā.
Lai gan publiski izskanējis, ka Krievijas lēmums apturēt Latvijas uzņēmumu zivju produkcijas importu ir tikai politisks lēmums, tomēr Dūklavs tam nepiekrita. Problēmas ar benzopirēna līmeni pastāvot un, ja kāds to gribēs, varēs atrast šo vielu produkcijā. „Nevaru pateikt, ka nav pamatoti Krievijas pārmetum,” sacīja Dūklavs.
Ministrs arī pastāstīja, ka Krievijā pabijis veikalā un manījis tur arī Latvijas šprotes.
Vizītē Maskavā piedalījās Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis, kurš sarunas raksturoja kā draudzīgas un konstruktīvas. Tajās izrunāta virkne nosacījumu, pēc kuru īstenošanas Krievija varētu atcelt aizliegumu.
Kā ziņots, Krievijas Federālais uzraudzības dienests patērētāju tiesību aizsardzības un cilvēka labklājības jomā ("Rospotrebnadzor"), sākot ar 1.augustu, aizliedzis četru Latvijas ražotāju zivju konservu ievešanu.
Savukārt "Rosseļhoznadzor" vēl 4.jūnijā noteica pagaidu ierobežojumus attiecībā uz visas Latvijas un Igaunijas zivju produkcijas ievešanu Krievijā pārkāpumu dēļ, kas konstatēti inspekciju gaitā, kā arī tāpēc, ka produkcijā ir aizliegtas un kaitīgas vielas. Vēlāk arī Kazahstāna pievienojusies šim aizliegumam.
Taču Eiropas Komisija otrdien aicināja Krieviju uz sarunām par Baltijas zivju konservu aizliegumu.
