"Zaļā publiskā iepirkuma" piemērošanas apjoms valsts un pašvaldības iestādēs 2018. gadā pēc iepirkumu skaita bijis 11%, savukārt finansiālā izteiksmē 18% no kopējiem iepirkumiem, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā 2017. gadā.
"Iepirkumu uzraudzības biroja dati liecina, ka šī gada trijos ceturkšņos "zaļā publiskā iepirkuma" īpatsvars no kopējās līgumcenas veido teju 16% un pēc iepirkumu skaita ap 11%. Savukārt no kopējā "zaļo iepirkumu" īpatsvara 50% veido būvniecība, tad ēdināšanas pakalpojumi – 20%, pārtikas produkti – 8%, transports – 7%. Ņemot vērā, ka ēdināšanas pakalpojumiem "zaļā iepirkuma" piemērošana ir obligāta, tad arī 2018. gada dati rāda, ka 99% šo iepirkumu tās prasības arī ir ņemtas vērā, arī pārtikai šis rādītājs ir augsts," stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Koordinācijas departamenta speciāliste Inese Pelše.
Ministrija aizvadītā gada laikā ar nozarēm analizējusi līdzšinējo "zaļā publiskā iepirkuma" piemērošanas pieredzi, lai diskutētu par nepieciešamajiem normatīvu uzlabojumiem, lai atvieglotu to piemērošanu iepirkumu speciālistiem un piegādātājiem. Tāpat prasības un kritēriji jāpārskata, lai tie atbilstu tehnoloģiskai attīstībai. Turklāt atsevišķās jomās šobrīd iztrūkst šo iepirkumu izpildes kontroles.
"Protams, lai mēs prasības izvirzītu, mums ir jāsaprot, kā tās arī pārbaudīt. Tas ir viens no izaicinājumiem, ko mēs ņemam vērā, šobrīd pārskatot "zaļā iepirkuma" kritērijus. PVD kontrolē pārtikas iegādes un ēdināšanas pakalpojumus, bet viennozīmīgi pateikt, kura iestāde kontrolē citās nozarēs zaļo iepirkumu, tas ir jautājums," skaidro Pelše.
Tomēr pārskatīt, kā kontrolēt "zaļo iepirkumu" arī citos sektoros, ne tikai pārtikā, VARAM neuzņemas.
"To nevar atbildēt tikai mūsu ministrija, jo tas ir arī finanšu jautājums. Līdzko kādai iestādei tiks uzlikts šāds papildu pienākums, tas prasa arī papildu naudu," norāda Pelše.
Konstatējot pārkāpumus, lielākoties piegādātāji PVD nevar uzrādīt pārtikas produktu izcelsmi, kā arī bioloģiska produkta vietā piegādā neatbilstošu. Lai arī pārtikas sektoru izlases kārtībā uzrauga, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis norāda, ka joprojām, slēdzot līgumus par "zaļo publisko iepirkumu" ar pašvaldībām, tās nenozīmē atbildīgo darbinieku, kas iepirkuma izpildi arī fiziski kontrolētu skolās, pansionātos vai citās padotības iestādēs. Tas zemnieku ieskatā būtu jāiekļauj, pārskatot noteikumus.
"Esam bijuši arī uz vairākām darba grupām, kur pārspriežam "zaļā publiskā iepirkuma" likuma izmaiņas, kur ir vēlme iekļaut, lai lielās sadales bāzes jeb loģistikas centri varētu būt tie, kas piegādā "zaļā iepirkuma" produktus. Mūsuprāt, tas ir nesaprotami, un mēs redzam bīstamību, ka šajās bāzēs tie produkti tiks sajaukti, un produktu izcelsmi izsekot būs vēl sarežģītāk. Patlaban ir tiešā piegāde no ražotāja," skaidro Vilnītis.
Savukārt ēku būvniecībā zaļie kritēriji ir energoefektivitāte, klimata pārvaldība, zaļāki būvmateriāli konstrukcijās un apdarē, kā arī viedās tehnoloģijas ēkā, stāsta Ilgtspējīgas būvniecības padomes vadītājs Gints Miķelsons. Viņš vērtē, ka iemesls, kādēļ šobrīd būvniecības jomā "zaļie iepirkumi" nav kontrolēti un nav arī īpaši pieprasīti, ir tas, ka zaļie kritēriji nav obligāti
"Mūsuprāt, ir jānosaka noteiktas kategorijas būvēm, ka "zaļā iepirkuma" kritēriji ir obligāti. Noteikti runa par lielām būvēm virs 3000 kvadrātmetru vai virs pieciem miljoniem eiro utml. Patlaban tā problēma ir tajā, ka visi kritēriji, kas definē "zaļo iepirkumu", ir vēlami, un attiecīgi tad arī pasūtītāji viņu vai nu neiekļauj pasūtījumā, vai tālāk piegādātāji, arhitekti vai būvnieki atrod dažādus veidus, kā šos kritērijus aizstāt ar alternatīvām," stāsta Miķelsons.
Jauno noteikumu redakciju (“Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”) Vides ministrija plāno sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā līdz 2020. gada vidum.
Katru gadu Eiropas Savienības dalībvalstis kopumā publiskā iepirkuma mērķiem tērē vidēji 19% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijā publiskais iepirkums veido 17% no iekšzemes kopprodukta.
