Deputāti sāk vētīt idejas par OIK sloga atvieglošanu

Saeimas Tautsaimniecības komisija trešdien, 12. jūnijā, sāka izskatīt priekšlikumus Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem. Visvairāk priekšlikumu iesniegts saistībā ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ietekmi uz elektrības rēķiniem. Tā kā trešdien komisija paspēja izskatīt vien aptuveni trešo daļu no kopumā 52 priekšlikumiem, kas iesniegti uz otro lasījumu, par grozījumu pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā parlaments varētu lemt rudens pusē.

ĪSUMĀ:

  • Saeimas komisija sāk skatīt izmaiņas Elektroenerģijas likumā.
  • No 52 iesniegtajiem priekšlikumiem - lielākā daļa, lai mazinātu OIK slogu.  
  • Vairāk nekā pusi priekšlikumu sagatavojusi Ekonomikas ministrija (EM).
  • EM piedāvā noteikt – atbalsts elektrostacijai ne ilgāk par 20 gadiem no ekspluatācijas sākšanas.
  • EM pieļauj: pēc izmaiņām iespējas ražot subsidēto elektrību zaudēs daudzas mazās stacijas.
  • Atjaunojamās enerģijas federācija iebilst – atbalsts jāsaņem no OIK tiesību iegūšanas brīža, nevis no ekspluatācijas uzsākšanas.
  • EM priekšlikumi paredz arī bargākus sodus elektrības ražotājiem par pārkāpumiem.
  • Galīgajā lasījumā izmaiņas varētu skatīt rudens pusē.

Stingrākas prasības subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, atbalsta apmēra ierobežošana un samazināts obligātā iepirkuma komponentes īpatsvars elektrības rēķinos – šādus mērķus plānots sasniegt, grozot Elektroenerģijas tirgus likumu.

Deputāti sāk vētīt idejas par OIK sloga atvieglošanuMadara Fridrihsone

    Vairāk nekā pusi no grozījumu priekšlikumiem sagatavojusi Ekonomikas ministrija. Plašas diskusijas trešdien raisīja piedāvājums mainīt likumā ietverto atbalsta perioda definīciju.

    Obligātā iepirkuma komponente (OIK)

    Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.

    Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.

    Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.

    OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.  

    Opozīcijā esošās „Saskaņas” deputāts Ivars Zariņš atgādināja, ka diskusijas par to notikušas jau iepriekšējā Saeimā.

    Tikmēr „Attīstībai”/Par!'' deputāts Daniels Pavļuts mudināja precīzi definēt, kas ir subsidētās elektrības ražotāju atbalsts. Daļa no elektrostacijām atbalstu saņem ne tikai obligātā iepirkuma komponentes ietvaros, bet, piemēram, kapitālinvestīciju un grantu formā, atgādināja deputāts.   

    Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Dzintars Kauliņš Latvijas Radio skaidroja, ka priekšlikums likumā skaidri noteikt, ka atbalsta periods vienai elektrostacijai nevar pārsniegt 20 gadus no ekspluatācijas uzsākšanas datuma saistīts ar to, ka daļa staciju šo atbalstu saņem jau ilgāk.

    Atbalsta sistēmas tika mainītas un, veidojot esošo sistēmu, jau strādājošās stacijas pārgāja uz jauno sistēmu, un šīs jaunās sistēmas ietvaros sāka saņemt atbalstu tāpat kā citas stacijas, kuras tikai uzsāka darbību, skaidroja Kauliņš.  

    Viņš pieļāva, ka iecerēto izmaiņu rezultātā iespējas ražot subsidēto elektrību zaudēs daudzas mazās elektrostacijas.  

    Iebildumus pret Ekonomikas ministrijas piedāvātajām izmaiņām jau izteikusi Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija. Tā uzskata, ka ir nepamatoti atbalsta termiņu saistīt ar elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas brīdi, un uzstāj, ka uzņēmējiem ir garantēts atbalsta periods tieši 20 gadu garumā no obligātā iepirkuma tiesību iegūšanas brīža.  

    Ekonomikas ministrijas iesniegtie priekšlikumi paredz arī bargus naudas sodus tiem subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, kas savā darbībā pieļāvuši dažādus pārkāpumus. Piemēram, par nepatiesas informācijas norādīšanu elektrostacijas gada pārskatā vainīgos varēs sodīt ar 10 000 eiro lielu naudas sodu.   

     KONTEKSTS:

    Janvāra pirmajā pusē, kad vēl nebija izveidota jaunā valdība, Zaļo un zemnieku savienība, kam nākamajā valdībā bija paredzēts opozicionāru liktenis, Saeimā virzīja aicinājumu Ekonomikas ministrijai (EM) steidzami izstrādāt normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31. marta. Uzdevumu par jomu atbildīgajai ministrijai Saeimas sēdē atbalstīja 86 deputāti.

    Taču EM secināja, ka steidzīga OIK atcelšana rada vairākus riskus - gan OIK saņēmēju prasības tiesā par miljardu eiro, gan dārgāku elektrību, kuru nāktos importēt, jo vairākas elektrostacijas bez atbalsta tiktu slēgtas, gan siltuma tarifu pieaugumu, jo daudzviet siltumu ražo atbalstu saņēmēji – koģenerācijas stacijas. Valdība nolēma nevirzīt tālāk ieceri atcelt OIK līdz 31. martam, un EM strādās pie alternatīvām.

    Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro gan apgalvoja, ka pēc valdības lēmuma nevirzīt tālāk obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā Ekonomikas ministrija (EM) strādā pie vairākiem scenārijiem, kuru galvenais mērķis ir samazināt elektrības rēķinus, un to var izdarīt šogad.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti