Barča trešdien, 2.novembrī, intervijā Latvijas Radio atzina: "Ja uzņēmējs nespēj samaksāt nodokli par savu darbinieku, tad es nesaprotu, kas tas vispār ir par uzņēmēju". Runa ir par izmaiņām sociālā nodokļa maksāšanas kārtībā no nākamā gada, par ko daļa uzņēmēju un pašvaldību sākuši celt trauksmi, uzskatot, ka tas veicinās bezdarbu un ēnu ekonomiku.
Lai slimības vai bērna piedzimšanas laikā mazāko algu saņēmēji nenonāktu pilnīgā nabadzībā, pirms gada Saeimas Budžeta komisija ar uzņēmēju organizācijām vienojās pakāpeniski virzīties uz to, ka sociālais nodoklis jāmaksā vismaz no minimālās algas pat tad, ja darbinieks strādā mikrouzņēmumā, uz pusslodzi vai saņem autoratlīdzības.
Turklāt būtiski bija arī palielināt sociālās iemaksas, lai būtu iespējams veidot arī lielāku pensiju kapitālu, jo tikai retais no mikrouzņēmumos strādājošajiem iemaksas pensijai veica pats.
"Zinu, ka ļoti daudzi mani tūlīt nokritizēs, bet – ja uzņēmējs nespēj samaksāt nodokli par savu darbinieku, tad es nesaprotu, kas tas vispār ir par uzņēmēju," izteicās ilggadējā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja, atbildot uz jautājumu par mikrouzņēmēju bažām, ka nākotnē sociālais nodoklis būs jāmaksā vismaz no minimālās algas.
Lepnās automašīnas uz ielām liecinot, ka nodokļa maksāšana drīzāk ir izpratnes jautājums. "Man šķiet, ka uzņēmēji nesaprot, ka cilvēkiem, kuri strādā viņu uzņēmumā, pienāks brīdis, kad būs jāmaksā slimības lapa, bezdarbnieka pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts un tas būs absolūti niecīgs," norādīja deputāte.
Vērsīsies ar priekšlikumiem Saeimā
"Es teiktu, ka būtu ļoti lietderīgi deputātiem pašiem kādu gadiņu pastrādāt par uzņēmējiem.
Varbūt tad viņi labāk saprastu, par ko mēs runājam," tā Barčas izteikumus komentē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš.
Viņš piekrīt, ka katram darbiniekam būtu jābūt kaut minimāli sociāli apdrošinātam, tomēr jaunajā regulējumā saskata daudz trūkumu, īpaši attiecībā uz nepilna laika darbiniekiem.
"Ļoti daudzi cilvēki piepelnās un strādā nepilnu laiku. Viņi ir atraduši iespēju piepelnīties uz dažām stundām nedēļā. Mums ir biedri, kas strādā apkopšanas biznesā, viņi saka – ir cilvēki, kuri vakarā uz dažām stundām atnāk un piestrādā. Viņi mēnesī sev piepelna klāt simt vai divsimt, vai trīssimt eiro. Ja būs tā, ka par katru no viņiem tiešām būs jāmaksā šī daļa no minimālā sociālā nodokļa, tas beigsies ar to, ka vai nu viņiem maksās aploksnēs, vai daļu atlaidīs," sacīja Endziņš.
Izmaiņas netaisnīgi skaršot arī tos, kas strādā algotu darbu, kurā jau ir sociāli apdrošināti, un paralēli uztur savu mikrouzņēmumu.
Tādēļ LTRK vērsīsies Saeimā ar virkni priekšlikumu izmaiņām, tai skaitā, lai neciestu darbinieki, kas strādā nepilnu slodzi vairākos darbos.
Iebilst arī reģionu attīstības centri
Aktīvu pretestību izmaiņām izrāda arī Reģionālo attīstības centru apvienība, kas apvieno 21 pašvaldību. Tā uzskata, ka cietīs mazie reģionu uzņēmēji, kuriem bizness ir izdzīvošanas jautājums un kuru darba vietas, kaut ar minimālo algu, tomēr vismaz dod iespēju strādāt.
"Šādi uzņēmumi ļoti bieži reģionos pilda tieši sociālās funkcijas, nodrošinot darba vietas. Piemēram, lauku veikaliņš ar pāris apmeklētājiem dienā cīnās par katru eirocentu, un tieši paredzamās valdības reformas uzņemējdarbības vides sakārtošanā var novest šādu uzņēmumu līdz tā slēgšanai," vēstulē premjeram un finanšu ministrei rakstījis Reģionālo attīstības centru apvienības valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
"Protams, darba vietas ir ļoti svarīga lieta," uzsver "Swedbank" ekonomists Mārtiņš Kazāks.
"Bet jautājums ir ne tikai par darba vietu šodien, bet arī par to, vai cilvēks veic sev attiecīgus uzkrājumus caur pensiju sistēmu, lai saņemtu pensiju nākotnē.
Ja skatāmies uz pašreizējo situāciju, uzkrājumi netiek veidoti pietiekamā līmenī. Līdz ar to prasīt cilvēkiem šodien, lai viņi veido lielākus uzkrājumus nākotnei, manuprāt, ir tikai adekvāti. Jo nākotnē, ja šādu cilvēku būs pietiekoši daudz, viņi iebalsos likumdošanā faktu, ka pārējie, kas veidoja sev uzkrājumus, būs spiesti dalīties ar tiem, kas to nedarīja."
Ekonomists arī uzskata – ja mazrentablie un mazefektīvie uzņēmumi spēj izdzīvot, nenotiek resursu pārdale par labu ražīgākiem uzņēmumiem, kas varētu maksāt lielākas algas.
Saeimas Budžeta komisijas vadītāja Laimdota Straujuma ("Vienotība"), kuras vadītā valdība iepriekš pieņēma šos grozījumus, intervijā Latvijas Radio iepriekš norādīja, ka parlaments neplāno atcelt sociālo nodokli mikrouzņēmumiem vismaz no minimālās algas.
"Es domāju, ka katram strādājošam cilvēkam tomēr ir jāmaksā sociālais nodoklis, jo ir jādomā, kas būs pēc tam, kad darba mūžs būs beidzies un pensija nenāks," sacīja Straujuma.
