Tehnoloģijas var gan aizvietot cilvēka veikto darbu un samazināt darba vietu skaitu, gan arī radīt vēl nebijušas darba iespējas. Diskusijā par mūžizglītību vairāku jomu speciālisti pirmdien, 9. augustā, uzsvēra, ka arī daļa mūžizglītības pārcēlusies interneta vidē, kurā var apgūt zināšanas un prasmes, kā arī klausīties starptautiski atzītu profesoru uzstāšanās, pretī iegūstot sertifikātu, ko uzrādīt darbā.
Bijušais Latvijas Universitātes rektors, profesors Mārcis Auziņš sacīja: "Šī viena daļa, kas ir jaunu kvalifikāciju iegūšana tādēļ, ka darba tirgus to prasa, tādēļ, ka mums dzīvē ir pavērsieni. Atkal brīžiem par mūžizglītību mums ir sajūta – cilvēki, kas tur ir nonākuši, ir neveiksmīgi savā profesijā, priekšniekam nepatika. Patiesībā tā nav taisnība. Mēs zinām, ka dzīve ir tik dinamiska, ka pat visveiksmīgākais cilvēks visveiksmīgākajā profesijā – tā profesija vienkārši var beigties. Vai būt tā transformējusies, ka kaut kas ir jāmācās klāt, lai tajā paliktu. Līdz ar to ir šī formālā daļa un, kas man personīgi patīk – šī neformālā daļa. Un es domāju, ka abas šobrīd, un to ir stimulējusi epidēmija, vīruss – kas ir radījis jaunas formas, kā to apgūt."
Dati rāda, ka Latvijā pieaugušo iesaiste mūžizglītībā ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā.
Pagājušajā gadā iespēju mācīties un mainīt karjeru izmantoja vien 6,6% Latvijas pieaugušo vecumā no 25 gadiem un vairāk, kamēr Ziemeļvalstīs šis rādītājs bija pat trīs un četras reizes augstāks.
