Panorāma

TM: sejas aizsegšana Latvijā jāierobežo

Panorāma

Radikālo Mārtiņu patur apcietinājumā

Ķīnā apgūst latviešu valodu

Cerībā uz sadarbību Ķīnā apgūst latviešu valodu

Ķīnas valdības īstenotā viena ceļa un vienas jostas iniciatīva paredz ciešāku sadarbību ne tikai ar saviem Āzijas kaimiņiem, bet arī partneriem Eiropā. Lai sadarbība, it īpaši ekonomikā, būtu sekmīga arī ar Latviju, Pekinā tiek gatavota jaunu speciālistu maiņa. Un arī studenti Latvijā novērtē Ķīnas potenciālu.

Sena ķīniešu gudrība vēsta – lai saprastu citu tautu kultūru, ir jāzina tās valoda, bet, lai ar šo tautu tirgotos, nepieciešams zināt tās kultūru. Tieši tādēļ Pekinas Starptautisko studiju universitātē tiek gatavoti speciālisti sadarbībai ar 16 Austrumeiropas valstīm, tostarp Latviju.

Vairumam Austrumeiropas valodu un kultūras studentu vēl ir tikai 16 gadu. Viņi latviešu valodu un kultūru mācīsies nākamos septiņus gadus.

“Mēs zinām, ka šobrīd Ķīna ir iesaistīta ļoti ciešā sadarbībā ar daudzām pasaules valstīm. Šobrīd mūsu valsts ievieš viena ceļa un vienas jostas stratēģiju. Ja runājam par Centrālās un Austrumeiropas valstīm, tad mums ir 16+1 sadarbības modelis. Lai pilnībā ieviestu šīs iniciatīvas, nepieciešami ne vien valodu speciālisti, bet arī eksperti citu valstu kultūrās,” skaidro Pekinas Starptautisko studiju universitātes prezidents Kao Veidongs.

Visticamāk, tieši šie jaunieši kļūs par nākamajiem Ķīnas diplomātiem Latvijā, tirdzniecības pārstāvjiem vai tulkiem. Daži no viņiem jau tagad ir spējīgi runāt latviski.

“Mani sauc Māra Bērziņa, es studēju Latvijas… vienu gadu, un man patīk Latvija,” saka studente. Māra ir Čou Tonas pieņemtais latviešu vārds. Viņa nākotnē vēlas kļūt par tulku, kā arī vest ķīniešu tūristus uz Latviju. Šo vasaru viņa jau pavadījusi Latvijā, slīpējot valodas zināšanas.

Par tulku plāno kļūt arī Suns Van-Sjao: “Es izvēlējos studēt šo valodu, jo mums ir vajadzīgi jauni cilvēki, kuri sadarbosies ar Latviju. Tas nepieciešams, lai gan Ķīnai, gan Latvijai nodrošinātu gaišāku nākotni.”

Interese par ķīniešu valodu ir arī Latvijā. Viena no vietām, kur to apgūt, ir Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātē. “Latvijas studenti ļoti cenšas. Ķīniešu valodu nav viegli apgūt. Tai nav nekā radniecīga ar Eiropiešu valodām. Ķīniešu valodas saimes ir ļoti attālinātas no Eiropas valodām, tādēļ es novērtēju studentu centienus to apgūt,” saka LU Ķīniešu valodas pasniedzējs Pans Junvū.

Ķīniešu valodas studentes uzsver – valoda nepieciešama tālākai karjerai. “Es esmu ieinteresēta importā un eksportā un pēc bakalaura iegūšanas došos uz Ķīnu, apgūšu valodu vēl tur un ar labāku valodu varēšu veicināt labāku sadarbību starp Latviju un Ķīnu,” savus plānus atklāj studente Monika Štikāne.

“Man vairāk interesē tā komunikācija. Attīstās Latvijas attiecības ar Ķīnu, ir visādas biznesa iespējas. Un, zinot to, ka angļu valoda ķīniešiem nav tā labākā, ir ļoti lielas komunikācijas problēmas,” stāsta studente Ieva Saliņa.

LU Konfūcija institūta direktors Pēteris Pildegovičs zina stāstīt, ka studentu skaits, kas ir beiguši ķīniešu valodas studijas, ir rēķināms vairākos simtos: “Rēķinot mūsu jaudas un Latvijas varējumu, tas ir vairāk nekā pietiekami. Tirgus ir piesātināts ar valodas zinātājiem. Cits jautājums – kādi ir mūsu apjomi. Sadraudzības pilsēta Ventspilij ir viens Šanhanjas rajons.”

Pildegovičs atzīst – šobrīd ķīniešu valodas speciālistu sagatavošanā Latvija ir līdere Baltijā. Kaut interesi par latviešu valodas apguvi Latvijā izteikusi arī Ķīnas puse, pagaidām ķīniešu studentu uzņemšanu kavē naudas trūkums.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt