Lai arī bija pārejas periods, kad cilvēki varēja izvēlēties būvniecības ieceres būvvaldē iesniegt elektroniski vai papīra formātā, pārsvarā tomēr izvēlēts papīra formāts, kas bija ierastāk, atzīst Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldē.
Šobrīd, kad to var izdarīt tikai elektroniski, būvvaldē jau vērsušies vairāki cilvēki pēc palīdzības, jo paši to neprot izdarīt. Būvvaldē atzīst, ja viņiem nebūtu saiknes ar šo nozari, arī būtu jāvēršas pēc palīdzības.
“Manuprāt ir labi, bet paši viņi neizprot, ko klikšķināt, piedāvā daudzas izvēles, bet cilvēki paši to vēl īsti neizprot bez mūsu palīdzības,” atzina Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone.
Par vienkāršākām būvniecības iecerēm pieteikumu var iesniegt cilvēks, kurš ikdienā nav saistīts ar būvniecības nozari, par apjomīgākiem projektiem to dara speciālists.
Kā pozitīvo viņi uzsver, ka sistēma ļauj strādāt attālināti un ir ērta standartsituācijās, tomēr lielākoties sistēma ir sarežģīta un pieteikuma iesniegšana prasa daudz vairāk laika nekā līdz šim.
Praktizējoša arhitekte Bonija Lasmane stāstīja, ka “sistēma visu laiku tiek uzlabota, visu laiku ir kādi tehniskie pārrāvumi un tev jāpielāgojas: ja vakar tas izskatījās šādi un bija šādi jautājumi, tad šodien tas izskatās savādāk”.
Būvniecības valsts kontroles birojā skaidro, ka pie sistēmas uzlabojumiem strādā darba grupa, un atzīst, ka kļūdas tiek novērstas vai veikti uzlabojumi tiešām regulāri – mazāka apjoma darbi tiek veikti ik nedēļu, bet apjomīgāki reizi trīs četros mēnešos.
Būvniecības valsts kontroles biroja direktora pienākumu izpildītājs Uldis Jansons stāstīja, ka “no 1. februāra, lai atvieglotu darbu ārvalstniekiem, mēs daudz vietās atteiksimies no e-paraksta un izmantosim, ko jau mēs ļoti aktīvi darām, sistēmas parakstu, respektīvi, tā ir pogas nospiešana”.
Birojā noraida vairākus pārmetumus, uzsverot, ka dažādās vietnēs ir pieejama skaidrojoša informācija, video apmācības, tāpat notiekot sadarbība ar pašvaldībām, kur pēc palīdzības cilvēki var vērsties arī vienotajos klientu apkalpošanas centros.
Šobrīd ir līgumi ir ar 44 pašvaldībām. Ar sistēmas starpniecību tās lietotājiem ir iespēja arī pieteikt atrastās kļūdas vai iesniegt priekšlikumus uzlabojumiem.
KONTEKSTS:
Kopš 2017. gada par 300% pieaudzis sistēmā esošo būvniecības lietu skaits. 2017. gadā bija 22 333 lietas, bet šogad līdz oktobrim – 92 220 lietas.
Kopumā sistēmā ir 31 e-pakalpojums, un tajā integrētas 15 valsts iestāžu datu sistēmas.
Būvniecības informācijas sistēmai beidzot ir pievienojusies arī Rīga, kura iepriekš sistēmu neizmantoja.
Ar būvniecības dokumentu aprites digitalizēšanu cer dokumentu apriti padarīt vienkāršāku un mazināt birokrātiju.
Būvniecības informācijas sistēmas uzturēšana gadā izmaksās vairāk nekā 100 tūkstošus eiro.
Pērn februārī Saeima atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā, ar kuriem paredzēts veicināt pāreju uz dokumentu apriti elektroniskajā būvniecības informācijas sistēmā.
