Lielākais cenu kāpums bijis sīpoliem, galda bietēm un kartupeļiem. “Dārzeņu cenas lielākai daļā augšā, jo kopraža Eiropā ir par trešdaļu zemāka nekā gadu iepriekš. Ja saražots ir tik būtiski mazāk, tad tām cenām loģiski ir kāpt. Tas, kas mums neraksturīgi šim laikam, ka ir veikali, kur vairs nav nopērkami Latvijā ražoti kāposti,” skaidroja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Bet lētāki kļuvuši, piemēram, āboli. “2017.gads bija ļoti slikts ar āboliem Eiropā, sevišķi Vācijā. Un tad ļoti uzkāpa ābolu cena. Bet, tā kā pagājušajā gadā bija laba cena, tad matemātiski sanāk, ka ir liels kritums, jo gadu iepriekš bija ļoti augsta cena,” sacīja Gulbe.
“Piemēram, eļļas kļuvušas lētākas tāpēc, ka pasaulē tās ir lētākas. Cukuram nedaudz ir samazinājusies cena. Cūkgaļai ir pārprodukcija. Un tur nav nekāda kāpuma, drīzāk samazinājums,” sacīja centra vadītāja.
Dārgāki kļuvuši arī milti un maize. Miltu cenas ietekmējusi galvenās izejvielas – graudu – sadārdzināšanās. Savukārt maizes cenas kāpj tādēļ, ka augušas darbaspēka un energoresursu izmaksas. Ļoti augstās maizes tirgus konkurences dēļ iepriekš maizes cenas esot bijušas teju vai mākslīgi zemas.
Būtiskās cenu izmaiņas noteicis arī pērnā gada sausums, bet citās nozarēs – pārprodukcija.
