Lai gan jaunajai valdībai šis būs pirmais valsts budžets, aizkavēšanās izstrādes grafikā nav plānota, norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"). Jaunajiem nozaru ministriem ļoti straujā tempā šobrīd nākas iepazīties ar savas jomas galvenajām problēmām un vajadzībām, kā arī tās salāgot ar saviem politiskajiem mērķiem.
"Vēl ir, tā teikt, vēsturiskā inerce ar vēsturisko procesu, un nāk jauni ministri ar jauniem uzstādījumiem. Un vēl īsti ne vienmēr viņi ir satikušies šajos jautājumos. Drīzāk bija grūtāk saprast līdzsvaru starp katras ministrijas vecajiem pieprasījumiem un to, ko jaunie politiķi vēlas risināt un kādi jautājumi ir valdības deklarācijā," sacīja Ašeradens.
Jaunā budžeta fiskālā telpa jeb nauda papildu budžeta prioritātēm veido apmēram 215 miljonus eiro. Šajā daļā netiks iekļautas aktivitātes, kas saistītas ar valsts ārējo un iekšējo drošību, energoresursu cenu pieauguma kompensācijām, atbalstu Ukrainai un Ukrainas iedzīvotājiem, kā arī atbalstu Covid-19 pandēmijā.
"Līdz ar to patlaban jau var teikt, ka
līdzekļi, ko varēs pārdalīt šā gada budžeta ietvaros, būs lielāki nekā 215 miljoni eiro.
Kādā apmērā un kādām aktivitātēm jeb konkrētām programmām un pasākumiem līdzekļi būs piešķirti, tagad diskusija ir sākusies Ministru kabinetā," norādīja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kurš šobrīd noslēdzis diskusijas ar ministrijām par to prioritātēm, patlaban plašākas detaļas par budžeta veidošanas procesu atklāt nav gatavs. Viņš vienīgi norādīja – pirmais piedāvājums jau šobrīd esot uz galda un process pašlaik esot konstruktīvs.
KONTEKSTS:
Ministriju papildu finansējuma pieprasījumi 2023. gadam veido 2,23 miljardus eiro, neatkarīgo institūciju pieprasījumi - 36,8 miljonus eiro. Savukārt pieejamais finansējums jaunajām prioritātēm paredzēts 215 miljonu eiro apmērā.
