Dienas ziņas

Ugunsdzēsēji trenē prasmes rīcībai autoavārijas situācijās

Dienas ziņas

Ādažu vidusskolā vecākās klases mācīsies attālināti

Vienojas par valsts budžeta prioritātēm

Budžets 2022: Visvairāk papildu naudas plāno veselības aprūpei – 130 miljonus eiro

2022. gada budžetā lielāko papildu finansējumu plāno veselības aprūpei – 130,5 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) prezentācija valdībai. Lēmums par budžetu vēl jāpieņem gan valdībai, gan Saeimai.

ĪSUMĀ:

  • 2022. gada budžeta deficīts plānots 3,8%, bet valsts parāds 50,9% no IKP.
  • Drukātai presei un grāmatām PVN samazinās līdz 5%.
  • Mazākajām algām cels neapliekamo minimumu – sākumā līdz 350 eiro, tad līdz 500 eiro.
  • Mediķu un rezidentu algu pieaugumam papildus paredzēti 40,6 miljoni eiro. 
  • 30 miljonus eiro atvēlēs onkoloģijai – zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam.
  • Skolotāju algu pieaugumam atbilstoši grafikam paredzēti 15,2 miljoni eiro.
  • Iekšlietu nozarē strādājošo algu pieaugumam plānoti papildu 20,7 miljoni eiro.
  • Plānots atalgojuma pieaugums arī visiem kultūras jomā strādājošajiem.
  • Sociālās aprūpes centros strādājošo atalgojuma celšanai novirzīs 10 miljonus eiro.
  • Pašvaldību projektiem paredzēti 100 miljoni eiro, tostarp 30 miljoni eiro grantiem.
  • Reģionālo autoceļu būvei plāno 57,7 miljonus eiro.
  • Par problēmām izglītībā valdība izpelnījās kritiku no LIZDA, arodbiedrībām un ģenerālprokurora.

Kopumā valdības noteiktajām prioritātēm 2022. gadā paredzēti papildu 696,8 miljoni eiro. Tātad dažādām nozaru prioritātēm plānots piešķirt 385 miljonus, vienreizējām investīcijām 270 miljonus, savukārt Covid-19 seku mazināšanai 41 miljonu eiro. Paredzēta darbaspēka nodokļu sloga mazināšana, paredzot mazākajām algām pacelt neapliekamo minimumu līdz 350 eiro no 1. janvāra un līdz 500 eiro no 1. jūlija.

Valdība apstiprina 2022. gada budžeta projektu un prioritāro pasākumu sarakstuJānis Kincis

Paredzēti atvieglojumi par darba devēja apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem. Proti, ja darba devējs apmaksās darbinieka veselības aprūpes pakalpojumus, tad par attiecīgo summu varēs nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās iemaksas. Tiesa, šādu atvieglojumu varēs izmantot uzņēmumi, kam ir noslēgti līgumi ar arodbiedrībām un kam nav nodokļu parādu, skaidroja finanšu ministrs.

Nākamgad arī samazinās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no 12% uz 5% drukātajai presei un grāmatām.

Paredzēts, ka 2022. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 5%, bet inflācija būs 2,4% apmērā, informēja FM. Tikmēr finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) informēja, ka

budžeta deficīts plānots 3,8%, bet valsts parāds 50,9% no IKP.

"Esmu gandarīts, ka izdevies piedāvāt fiskāli atbildīgu budžetu un nepieļaut pārmērīgus un nepamatotus tēriņus. No šī budžeta izriet, ka nākamgad, veidojot 2023. gada budžetu, nebūs nepieciešama ne budžeta konsolidācija, ne nodokļu celšana, lai segtu nepieciešamos izdevumus valsts pakalpojumu sniegšanai. Valsts finanšu situācija patlaban ir ļoti laba un stabila, ļaus nosargāt valsts finanšu stabilitāti arī pēcpandēmijas situācijā un vajadzības gadījumā izturēt kādas nākamās krīzes," teica finanšu ministrs.

Pieaugums pa nozarēm

Būtiskāko papildu finansējumu no valsts budžeta saņems veselības aprūpe, izglītība un ar drošību saistīti pasākumi, kam kopumā atvēlēs 220 miljonus eiro.

Veselības aprūpei nākamgad būs vislielākais papildu finansējums – 130 miljoni eiro, no tiem 100 miljoni eiro plānoti bāzes budžetā, bet 30 miljoni eiro vienreizēju pasākumu finansēšanai, valdības sēdē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”). Ar to gan vajadzībām ir krietni par maz. Piemēram, onkoloģijai ministrija prasīja 102 miljonus eiro, taču valdības vienošanās paredz novirzīt mazāk nekā trešdaļu – aptuveni 30 miljonus, kas paredzēti zālēm un aprīkojumam. Savukārt personām ar II. grupas invaliditāti valsts turpmāk apmaksās pacienta iemaksas, kas izmaksās 8 miljonus eiro.

Pēc ministra teiktā, tāpat nākamgad turpināsies atalgojuma palielināšana mediķiem. Pēdējo piecu gadu laikā mediķu atalgojuma likme dubultojusies. Atalgojuma kāpums ļaus ieviest algu reformu nozarē, sacīja ministrs. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam papildus paredzēti 40,6 miljoni eiro – 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,6 miljoni eiro rezidentiem. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saņems papildu 103,3 miljonus eiro, paredzot iespēju pašvaldībām vairāk investēt savā infrastruktūrā. Reģionālajai attīstībai paredzēti 70 miljoni eiro investīcijas aizdevumu programmas un 30 miljoni eiro grantu programmas īstenošanai. Šīs atbalsta programmas palīdzēs radīt un saglabāt darbavietas. Būs atjaunoti ceļi, sakārtotas ielas, atjaunotas skolas, sakārtoti tilti, skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai”/Par!”).

Nākamgad plānots arī finansējums vides un meteoroloģisko atvērto datu publicēšanai.

Satiksmes ministrijai būs papildu 73,7 miljoni eiro, un tie paredzēti infrastruktūras sakārtošanai. Satiksmes jomā nākamgad paredzētas 57,7 miljonu eiro investīcijas reģionālo autoceļu pārbūvē un atjaunošanā. Tas veicinās reģionālo attīstību – reģionos dzīvojošie pa atjaunotiem ceļiem varēs sasniegt attīstības un novadu centrus jau tuvākajā laikā, informēja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija), kurš aizstāja satiksmes ministru komandējuma laikā.

Otrā prioritāte esot sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes uzlabošana. Tikšot stiprināta dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula loma reģionālajos pārvadājumos. Plānots izveidot vienotās biļetes sistēmu.

55 miljoni eiro papildus būs Zemkopības ministrijai. Par nozari atbildīgais ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) stāstīja, ka zemkopībā nākamgad paredzētie budžeta papildu līdzekļi palīdzēs izdarīt lietas, kas iepriekš nepietiekami finansētas no budžeta puses. Proti, plānots paaugstināt atalgojumu ministrijas struktūrās strādājošajiem, tāpat plānots uzlabot “zaļā iepirkuma” uzraudzības kontroli. Paredzētas arī investīcijas Valsts meža dienesta ugunsdzēsības sistēmas nodrošinājumā.

Saistībā ar Covid-19 krīzi plānots jauns finanšu instruments, kas varētu palīdzēt Latvijas uzņēmumiem – tam budžetā paredzēti vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tāpat paredzēts papildu finansējums Latvijas ārējo ekonomisko interešu tīkla nodrošināšanai, inovāciju fondam nozaru pētījumiem, informēja Gerhards, kurš aizstāj ekonomikas ministru viņa prombūtnes laikā. Kopumā Ekonomikas ministrijai būs pieejami papildu 48,5 miljoni eiro.

Naudu lielākām skolotāju algām, kam atbilstoši grafikam plānoti 15,2 miljoni eiro, un lielākam zinātnes finansējumam saņems Izglītības un zinātnes ministrija. Kopumā paredzēti 41,6 miljoni eiro.

Nākamā gada budžets panāks būtisku soli pretim zinātnei, kas pēc finansējuma samazinājuma 2008. gada krīzē arvien nav atkopusies – nākamgad plānots 7,6 miljonu eiro jeb par 32% lielāks bāzes finansējums, informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija).

"Sagaidām, ka ar šo un vēl papildu 3 miljoniem fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā  Latvijas zinātne arvien vairāk fokusēsies tieši uz Latvijai  nozīmīgiem pētījumiem un sniegs pienesumu arī komerciāli lietojamu produktu un tehnoloģiju radīšanai," sacīja ministre.

Tāpat budžetā ir fokuss uz augstākās izglītības pieejamību, tostarp plānots stipendijas pieaugums par 40% – līdz 140 eiro mēnesī. Tāpat plānotas lielākas stipendijas studējošajiem, kas nāk no daudzbērnu ģimenē. Plānots finansējums studiju kreditēšanas turpināšanai.

Papildu 36,9 miljoni eiro būs iekšlietām. Kopā 20 miljoni eiro būs policistu, robežsargu, ugunsdzēsēju algu palielināšanai. Būtiski tiks celtas izmeklētāju algas, tās pielīdzinot prokurora algām. Algas palielinājums būšot no 120 līdz 600 eiro mēnesī. Nākamā gada budžetā paredzēta 300 eiro piemaksa robežsargiem, kuri strādā tālāk no mājām, valdības sēdē informēja iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”).

Tāpat plānoti ieguldījumi izglītībā – uz Policijas koledžas pamata veidos apmācības nozarē strādājošajiem. Papildu finansējums plānots arī Valsts policijai transporta nomai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam transporta iegādei.

Labklājības ministrija papildus saņems 34 miljonus eiro. Tostarp atalgojuma celšanai sociālās aprūpes centru darbiniekiem nākamgad paredzēti gandrīz 10 miljoni eiro, informēja labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija). Arī sociālie darbinieki saņems 20% piemaksu pie algas.

Vairāk nekā 120 000 pensionāru ienākumi pieaugs saistībā ar neapliekamā minimuma celšanu. 2,1 miljons eiro paredzēts pabalstiem aizbildņiem par bērna uzturēšanu. Mainīsies darbnespējas lapas apmaksas kārtība – valsts darbanespējas lapu apmaksās no 9. dienas (patlaban no 10. dienas), un tam atvēlēti nepilni 7 miljoni eiro, kā arī valsts piedalīsies garantētā minimālā ienākuma izmaksu segšanā 30% apmērā.

Kultūras jomā, kur papildus paredzēts 30,1 miljons eiro, nākamgad plānots atalgojuma pieaugums visiem kultūras jomā strādājošajiem, kam plānoti papildu astoņi miljoni eiro. Proti, līdzīga summa, kāda šim mērķim bija paredzēta šā gada budžetā, informēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).

Otra prioritāte saistīta ar nacionālās identitātes stiprināšanu, tostarp Dziesmu svētku kustības atbalstam pirms 150. gadadienas paredzēti četri miljoni eiro. Papildu finansējums plānots arī Valsts kultūrkapitāla fondam, kā arī medijiem.

Aizsardzības ministrijas rīcībā būs papildu 10 miljoni eiro. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) informēja, ka galvenā prioritāte aizsardzības jomā nākamā gada budžetā ir kaujas spēju stiprināšana. Vēl jaunais budžets atļaus turpināt iesākto patriotiskās audzināšanas attīstībai.

Tieslietu ministrija, kas saņems papildu 5,1 miljonu eiro, nākamgad plāno turpināt attīstīt atvērto datu politiku. Tālab, piemēram, plānots padarīt publisku valsts adrešu reģistrā pieejamo informāciju. Vēl plānots pabeigt PSRS okupācijas rezultātā radīto zaudējumu aprēķināšanu, pastāstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Nākamgad papildu finansējums paredzēts arī ārlietu un konsulārā dienesta stiprināšanai, kā arī ANO Drošības padomes vēlēšanu kampaņas sagatavošanai. Vēlēšanas plānotas 2025. gadā, un šis process audzēšot Latvijas atpazīstamību pasaulē. Tāpat papildu finansējums plānots attīstības sadarbībai, palīdzot citām valstīm. Šis finansējums ļaušot mūsu uzņēmējiem un NVO īstenot projektus Latvijai nozīmīgās valstīs.

Bez nodokļu celšanas, bet kritika neizpaliek

“Šis ir sabalansēts budžets”, kurā atvēlēti līdzekļi rūpēm par iedzīvotāju labklājību un ekonomikas attīstībai. Izdevies izvēidot fiskāli atbildīgu budžetu, sacīja finanšu ministrs. Viņš arī piebilda, ka

2022. gada valsts budžets, visticamāk, būs tāds, kur netiks celts neviens nodoklis.

Reirs arī norādīja, ka no 270 miljonu investīciju portfeļa 100 miljoni nonāks pašvaldībās.

Valdības sēdē izskanēja arī kritika saistībā ar budžetu. Ģenerālprokurors Juris Stukāns norādīja uz problēmām saistībā ar iekšlietu nozarē strādājošo kvalifikāciju un tās celšanu.

“Jūs tikko daudz paši runājāt par atbalstu zinātnei. Tad diemžēl man jāsaka – kas saistīts ar pirmstiesas izmeklēšanu un kas saistīts ar operatīvo darbu, nekādas zinātnes nav. Ilgstoši netiek veikti pētījumi, nav mācību grāmatu, netiek sagatavots arī personāls, kas varētu apmācīt,” sacīja Stukāns.

Lai gan nākamgad atvēlēta nauda izmeklētāju apmācību centram, tas “nekādā veidā nerisinās globāli šo katastrofālo situāciju”. “Tiks izveidots ar jūsu atbalstu tiesnešu un prokuroru mācību centrs. Bet man ir vienkāršs jautājums: ko darīs prokurori un tiesneši, ja izmeklēšana nebūs spējīga kvalitatīvi sagatavot krimināllietu?” vaicāja ģenerālprokurors.

Uz problēmām izglītībā norādīja arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga, sakot, ka pat ar plānoto pedagogu algu pieaugumu Latvija vēl nespēs izpildīt OECD ieteikumus šajā jomā. Turklāt tikai skolu tīkla optimizācija nedos nepieciešamo atalgojuma izaugsmi.

Viņai piekrita Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, papildinot, ka būtiska problēma ir ne tikai atalgojums, bet arī mediķu un pedagogu darba slodze. Šajās divās jomās strādājošajiem pandēmijā nākas darīt darbus, kas nebija aktuāli iepriekš.

Kad valdība budžeta likumus būs apstiprinājusi, savas korekcijas valsts tēriņu plānos varēs veikt Saeimas deputāti. "Es ceru, ka vismaz izdevumu daļā šis budžets nepārsniegs tos rādītājus, kādi ir valdībā apstiprināti," pauda finanšu ministrs Reirs.

Piektdien, 24. septembrī, valdībā apstiprināts FM informatīvais ziņojums par budžeta projektu, bet gala lēmumi vēl jāpieņem gan valdībai, gan Saeimai. Budžeta pavadošos likumprojektus valdība plāno izskatīt līdz 5. oktobrim, bet apstiprināt valdībā 12. oktobrī. Tādējādi Saeimā tas nonāktu 14. oktobrī.

KONTEKSTS:

2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 8 741,1 miljonu eiro apmērā. Būtiskākās izmaiņas 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos veido paredzētais finansējums 104,9 miljonu eiro apmērā vakcinācijai pret Covid-19, augstas gatavības projektu finansēšanai 97,8 miljoni eiro, ģimenes valsts pabalstam – 90,9 miljoni eiro, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežas stiprināšanai plānotie izdevumi 14,5 miljonu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt