ĪSUMĀ:
- Nākamā gada budžeta izdevumi pieaugs par 830 miljoniem, sasniedzot 11,886 miljardus eiro.
- Pieaugumu skaidro ar finansējuma nepieciešamību Covid-19 vakcinācijai un atalgojuma pieaugumam.
- Ekonomists norāda, ka izdevumu pieaugums ir saprotams.
- Darba devēji vēlētos, lai budžeta veidošanā seko plānošanas dokumentiem.
- Ministri uzsver, ka neredz iespēju piekāpties cīņā par budžeta naudu.
- Ministrijās, pārskatot izdevumus, papildus rasti 172,8 miljoni eiro prioritātēm.
FM informēja, ka 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 8 741,1 miljonu eiro apmērā un 2023. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 8 568,6 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, izdevumi palielināti 668,1 miljonu eiro apmērā 2022. gadam un 732,3 miljonu eiro apmērā 2023. gadam. 2024. gadam izdevumi noteikti 8 542,8 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2023. gadam palielināti 706,5 miljonu eiro apmērā.
Būtiskākās izmaiņas 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos veido paredzētais finansējums 104,9 miljonu eiro apmērā vakcinācijai pret Covid-19,
augstas gatavības projektu finansēšanai 97,8 miljoni eiro, ģimenes valsts pabalstam – 90,9 miljoni eiro, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežas stiprināšanai plānotie izdevumi 14,5 miljonu eiro apmērā.
Tāpat 2022. gadam izdevumu pieaugumu ietekmē valsts plānotais līdzfinansējums 316,8 miljonu eiro apmērā Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai. Savukārt no ārvalstu finanšu palīdzības 22,4 miljoni eiro papildus plānoti Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbības projektiem, kā arī 10,9 miljoni eiro paredzēti Satiksmes ministrijai dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanai.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2022. gadam aprēķināti 3 387,5 miljonu eiro apmērā, 2023. gadam 3 540,9 miljonu eiro apmērā un 2024. gadam 3 771,6 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru 2022. gadam izdevumi palielināti 160,9 miljonu eiro apmērā, 2023. gadam izdevumi palielināti 159,9 miljonu eiro apmērā. 2024.gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2023. gadam palielināti 390,6 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumu pieaugumu 2022. gadam veido papildu finansējums 77,3 miljonu eiro apmērā vecuma pensijām, 56,6 miljonu eiro novirzīšana slimības pabalstiem, 15,4 miljonu eiro – bezdarbnieku pabalstiem, 7,1 miljona eiro novirzīšana vecāku pabalstiem.
2022. un 2023. gadam bāzes izdevumi aprēķināti, pamatojoties uz likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu attiecīgajam gadam. 2024. gadam izdevumi aprēķināti, pamatojoties uz 2023. gadam apstiprināto ietvaru, to koriģējot atbilstoši MK 2012. gada 11. decembra noteikumu Nr.867 prasībām un MK pieņemtajiem lēmumiem.
Speciālajā budžetā korekcijas veiktas, ņemot vērā prognozes valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu, darba tirgus rādītājiem, patēriņa cenu indeksu pa mēnešiem, saistībā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējā apmēra prognozēm un citiem faktoriem.
Avots: Finanšu ministrija
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis Latvijas Radio sacīja, ka, ņemot vērā aktualitātes – Covid-19 seku novēršana, ekonomikas un sabiedrības nostabilizēšana, kā arī atbalsts uzņēmējiem –, budžeta aktualitātes un izdevumu pieaugums ir saprotams.
"Tās cerības, ka šie riski un šī ietekme varētu palikt 2021. gadā, visticamāk, neīstenosies, kas nozīmē to, ka nākamgad arī būs jāpatērējas šo seku novēršanai.
Un tuvojas aktualitāte, ka ienāk papildu resursi no Eiropas Savienības – gan kohēzijas, gan arī šī atjaunošanas fonda līdzekļi, kas arī prasa savu līdzmaksājumu.
Un attiecīgi arī, protams, tās visas ilgstošās problēmas, tajā skaitā ar atalgojumiem un infrastruktūru, tās visas arī tiek mēģināts risināt. Bet, protams, to visu atrisināt mēs nespēsim ar vienu gadu vai pat šiem tuvākā termiņa plāniem, bet tas primārākais būtu skatīties, cik efektīvi mēs to naudu ieguldīsim," stāstīja Gašpuitis.
Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) uztraucas, ka, plānojot nākamā gada budžetu, iespējamas atkāpes no valsts stratēģiskiem mērķiem:
"Pietrūkst sasaistes ar lielajiem stratēģiskajiem dokumentiem. Jo droši vien mēs būsim tie, kas visu laiku norādīs, ka tie dokumenti ir jāievēro, jo tur ir konkrēti mērķi, konkrēti kritēriji. Un tomēr tur nevar tā aizpeldēt uz kādu citu pusi. Te es runāju par "Latviju 2030", par Nacionālo attīstības plānu," sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Ministri cīņā par budžeta naudu piekāpties neplāno
Budžeta sarunas vēl tikai nupat sākušās, tādēļ Latvijas Radio uzrunātie ministri bija izvairīgi prognozēs par to, cik daudz naudas savai nozarei izdosies piesaistīt, taču jau tagad neredz iespējas, ka kādu no vajadzībām varētu atcelt vai pārcelt uz nākamo gadu.
Piemēram izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) apliecināja – ministrija vēlas īstenot visus plānus un konkrētāk skatīties pēc tam, kad būs zināms gala budžets.
"Šodien es jums nevaru pateikt, ka es no kādas lietas atkāpšos, jo es to negrasos darīt.
Puse no lietām, kas ir iesniegtas, ir jau apņemtās saistības vai nesamaksātie rēķini. Tā kā raudzīsim, kāds būs sarunu rezultāts," sacīja Muižniece.
Arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) atteikties pilnībā no plāniem nav gatavs. Tomēr viņš uzsvēra, ka ir gatavs diskusijām.
"Man ir svarīgi realizēt visas tās politikas, kuras es esmu iecerējis. Es varu diskutēt par apmēru, kādā tās realizēt, bet es negrasos vēl šobrīd atteikties no nevienas savas politikas. Tas man ir prioritāri, un tādā kontekstā es arī iešu uz visām budžeta sarunām," uzsvēra Puntulis.
Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) apzinās – budžeta pieprasījumi krietni pārsniedz tā iespējas, tādēļ gaidāmas nopietnas diskusijas. Taču viņš izcēla savas prioritātes, kurām nauda noteikti būtu jāatrod:
"Visu, kas ir pieteikts, nekad nevar īstenot. Satiksmes jomā tradicionāli ir prioritāte gan ceļu sakārtošana, gan dzelzceļa infrastruktūras un sabiedriskā transporta pakalpojumu uzturēšana."
Tikmēr veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") uzsvēra – aizvadītajā gadā veikti nopietni, bet vienreizēji, ar Covid-19 apkarošanu saistīti ieguldījumi. Tomēr ir vēl virkne nepieciešamu regulāru ieguldījumu, no kuriem atteikties nebūs iespējams.
"Šīs kārtējās vajadzības – gan atalgojuma jautājumi, gan apmācības lietas, rezidentu finansēšana, ārstniecības izdevumi – šīs lietas paliek nemainīgi svarīgas un vēl vairāk saasinās. Ja mēs raugāmies uz pagājušā gada budžeta lēmumiem, tad veselības aprūpei bija būtisks pieaugums. Bet tas bija faktiski tikai un vienīgi būtiskam atalgojuma pieaugumam.
Tajā pašā laikā ārstniecības papildu izdevumiem faktiski neizdevās piešķirt gandrīz neko," norādīja Pavļuts.
Ministrijās rod papildu naudu prioritātēm
Valdība otrdien izskatīja un atbalstīja arī FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu 2022., 2023. un 2024. gadam pārskatīšanas rezultātiem. Izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2022. gadam ir rasti finanšu resursi 172,8 miljonu eiro apmērā, no kuriem 102,2 miljonus eiro paredzēts novirzīt ministriju aktuālajām prioritātēm, savukārt 70,6 miljonus eiro – citām kopējām prioritātēm. Ministrijā atgādināja, ka ne tikai kārtējā gadā veiktā izdevumu pārskatīšana sniedz rezultātu uz nākamo gadu, bet arī iepriekš veiktās izdevumu pārskatīšanas atstāj ietekmi uz vidēja termiņa budžetu. Līdz šim iepriekšējās izdevumu pārskatīšanās konstatētais potenciālais resurss ministrijām 2022. gadam ir 89,2 miljoni eiro.
2021. gadā ikgadējā izdevumu pārskatīšana tika strukturēta trīs daļās – nozaru ministriju pārraudzībā esošo finansēšanas politiku analīze, horizontālie pasākumi finanšu resursu pārdalei par labu aktuālajām prioritātēm, kā arī procesu un sistēmu pilnveidošana. 2021. gadā FM kā vienu no izdevumu pārskatīšanas pamatmērķiem izvirzīja sadarbības stiprināšanu ar nozaru ministrijām, veicinot patstāvīgu ministriju bāzes izdevumu pārskatīšanu. Vienlaikus valsts budžeta izdevumu pārskatīšana atbalsta un rosina politikas maiņu iniciatīvas, padarot efektīvākus valsts pārvaldes procesus un valsts budžeta resursu izlietojumu.
Nozaru politiku analīzes ietvaros turpināta veselības nozares izvērtēšana, pievēršoties rezidentūras finansēšanas jautājumiem, starptautiskajiem norēķiniem par ārvalstīs sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem, kā arī potenciālajam ietaupījumam no kompensējamo medikamentu līgumu pārskatīšanas.
Stiprinot sadarbību izdevumu pārskatīšanā ar nozaru ministrijām, tās tika aicinātas patstāvīgi veikt bāzes izdevumu pārskatīšanu, paralēli FM veicot izdevumu neizpildes analīzi, kas rezultējās ar apjomīgiem finanšu resursiem. Tāpat tika veikta kārtējā budžeta gadā un iepriekšējos gados piešķirtā finansējuma attīstības izdevumiem pārskatīšana, vērtējot elastību, efektivitāti un aktualitāti.
Sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru tika analizēti valsts budžeta paskaidrojumos ietvertie politikas rezultatīvie rādītāji. Tika veikts arī Covid-19 ietekmes izvērtējums uz ministriju un kopējiem valsts budžeta izdevumiem.
Procesu un sistēmu pilnveidošanas jomā FM turpina darbu pie finanšu vadības un procesu pilnveides, kā arī sadarbībā ar Valsts kanceleju analizē atbalsta funkciju centralizācijas iespējas.
Latvijā izdevumu pārskatīšana tika aizsākta 2016. gadā un tā atbilst labākajai starptautiskajai praksei, ko apstiprina sasniegtie rezultāti un pieaugošais identificētais resurss ministriju prioritāšu finansēšanai.
Par valsts budžetu gaidāmas garas un nopietnas diskusijas, savukārt gala vārdu ar balsojumu teiks Saeima.
