Par budžeta nodošanu komisijām balsoja 62 deputāti, bet 29 balsoja pret.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro jeb nepilniem 9% lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro jeb 8,9% lielāki nekā šogad.
Saeima pirmdien, 17.oktobrī, uzsāka darbu pie nākamā gada budžeta projekta izskatīšanas, uzklausot premjera un finanšu ministres komentārus par budžetu. Valdības pārstāvji deputātiem uzsvēra, ka šoreiz budžets veidots ar būtiski atšķirīgu pieeju, tomēr no deputātiem par topošo budžetu jau ir izskanējuši kritiski viedokļi.
Sagaidāms, ka viens no strīdīgākajiem jautājumiem budžetā būs iecerētā elektroenerģijas ražotāju atbalsta maksājumu jeb obligātās iepirkumu komponentes iekasēšanas kārtības pārskatīšana. Tomēr jau pirmajā Saeimas Budžeta komisijas sēdē, uzklausot valdības komentārus par budžetu, no opozīcijas deputātiem izskanējis kritisks viedoklis arī par vairākiem citiem jautājumiem.
Partijas "No sirds Latvijai" vadītāja Inguna Sudraba pauda vilšanos par to, ka, veidojot budžetu, nav sasniegts nekāds progress valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanā. Savukārt Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars pauda bažas par budžetā paredzētajiem tēriņiem aizsardzībai un drošībai.
Opozīcija turpināja kritizēt budžetu arī Saeimas sēdē.
Bondars, piemēram, paziņoja, ka viņš šo budžetu nespēj “ne saprast, ne piedot”, bet Sudraba norādīja, ka budžetā “vieni cipari “Excel” pārvietoti citur”, bet tas nav izaugsmes budžets.
Sudraba pauda, ka šajā budžetā “turpinās naudas aprīšana, nevis ieguldījumi tautsaimniecības attīstībā”
Budžeta komisijas vadītāja vietnieks Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) LTV “Rīta panorāmai” pirms Saeimas sēdes norādīja, ka budžetā ir labas lietas, un ir lietas, kas “jāpieslīpē”, ko komisija arī darīs. Kā vienu no labajiem piemēriem viņš minēja skolotāju algu reformu, kurai atvēlēta papildu nauda, ko daži skolotāji jau izjutuši, bet vēl jāvērtē, “kas par nebūšanām” noveda pie tā, ja dažiem tas nenotika.
Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.
Nākamā gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro. Palielinājums galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai. Papildu finansējums nodrošināts, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta atkāpi 0,1% apmērā no IKP, līdz ar to 2017. gadā piešķirts papildu finansējums 34,3 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirot papildu finansējumu jauno politikas iniciatīvu un citu prioritāro pasākumu īstenošanai.
Valsts aizsardzības finansējums, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot jau 1,7% no IKP. Tāpat vidēja termiņa budžeta ietvarā ir paredzēts finansējums, lai nodrošinātu aizsardzības izdevumus 2018. un 2019. gadā 2% apmērā no IKP.
Savukārt izglītības nozares nākamā gada finansējums būs par 11 miljoniem eiro lielāks, nekā 2016. gada budžetā paredzētais.
