Daudz jautājumu izskanēja par Latvijas banku stāvokli, īpaši nerezidentu noguldījumiem, transporta savienojumiem ar Rietumeiropu, Latvijas ekonomikas tuvāko gadu prognozēm, iestāšanos eirozonā un citu. Savu vērtējumu sniedza jau Latvijā esoši ārzemju investori.
Latvijas biznesam veltīts forums Londonā notiek jau sesto reizi. Šoreiz drīzumā gaidāmās eirozonas noskaņās, ar skatu uz tālāku Latvijas attīstību. Kā vēlāk sarunā sacīja „The Economist" žurnālists un finanšu eksperts Evards Lūkass - runāt par Latviju pasaules finanšu centrā Londonā nozīmē piesaistīt ne tikai britu, bet daudzu citu starptautisku interesentu uzmanību. Diskusijās par Latvijas stāstu piedalījās vismaz 100 finanšu ekspertu.
Latvijas gatavība eirozonai un ko tā mainīs biznesa vidē, cik stabilas ir bankas, kā Latvija veido ne tikai savus finanšu, bet arī transporta savienojumus ar Rietumeiropu, kādas ir ekonomikas prognozes priekšdienām un ar ko Latvija piedāvājumā atšķiras no Lietuvas un Igaunijas - tādi bija tikai daži no jautājumiem vairāku stundu ilgajās diskusijās.
Britu investori raugās uz jaunām teritorijām, kurās ieguldīt ar saprātīgu riska devu, un Latvija šobrīd tāda izskatās, tā sarunā ar Latvijas Radio sacīja ari izdevuma „The Economist" žurnālists Edvards Lūkass.
„Ja ir vēl kas tāds, kas attur investorus, tad tās ir bažas par ļoti strauju izaugsmi un ļoti strauju kritumu, kādu mēs Latvijā pieredzējām nesen. Un Latvijai tagad ir jāpierāda, ka tā var noturēt stabilitāti. Satrauc arī darbaroku trūkums, jo ļoti daudzi latvieši ir devušies strādāt uz ārzemēm. Ir jāturpina uzlabojumi izglītības sistēmā. Ja Latvijai ir laba gaisa un jūras satiksme, tad dzelzceļa un ceļu savienojums ar Rietumeiropu nav tik labs. Un, protams, vienmēr ir nedaudz bažas par Krieviju, jo mēs redzam, ka Krievijai notiek tirdzniecības karš ar Lietuvu, un nav teikts, ka nākamā nebūs Igaunija vai Latvija."
Lielbritānija šobrīd ieņem 11.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Kā norāda Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis, Apvienotās Karalistes tirgū ir grūti ienākt, taču, ja tas izdodas, tad tas ir ļoti pievilcīgs.
„Tieši pēdējos gados ar Lielbritāniju ir laba dinamika. Eksporta attīstībā šogad gan ir izmaiņas saistībā ar „Liepājas metalurgu" (kurš ir samazinājis eksportu), bet tas ir noticis arī Lielbritānijā. Bet vienlaikus, piemēram, četrkāršojies mūsu eksports uz Lielbritāniju ar dažādiem mašīnbūves produktiem," sacīja Teikmanis.
To, ka Latvija, par spīti salīdzinoši mazajam tirgum, Lielbritānijai varētu būt interesanta, norādīja arī Apvienotās Karalistes tirdzniecības un investīciju ministrs Lords Grīns, uzsverot arī Latvijas tuvumu Krievijas tirgum:
„Latvijas, tāpat kā britu ekonomika, ir ļoti atvērta. Mums ir senas tirdzniecības saiknes, kas ietiecas vēl tālajos viduslaikos. Latvija ir relatīvi tuvu Lielbritānijai, līdz ar to tā ir diezgan pazīstama tiem britu uzņēmējiem, kas vēlētos attīstīt mazo biznesu. Un tā, protams, ir ļoti skaista valsts. Bet svarīgāk par visu - tā ir ļoti strauji augoša ekonomika, kas ir atvērta un jauna, un tajā ir daudz iespēju, kas varētu interesēt britu biznesu un mudinātu veidot partnerību ar vietējiem uzņēmējiem."
Kā norādīja Lords Grīns, Lielbritānija, par spīti vairāku pašmāju politiķu skepsei par eirozonu, cerīgi raugās uz Latvijas pievienošanos eirozonai, kas arī atvieglotu britu biznesa iespējas Latvijā.
