Akcijā Briselē piedalījās ap 20 dalībniekiem no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas, kuriem līdzi bija Somijas karogi un plastmasas piena pudeles un pakas. Uz pudelēm angļu valodā bija rakstīts „Solidarity milk” jeb „Solidaritātes piens” un atzīmēti visu valstu karodziņi.
Pie akcijas dalībniekiem iznāca eiroparlamentārieši no Somijas, Igaunijas un Latvijas. Tāpat lauksaimnieku pārstāvji tikās ar EP budžeta un lauksaimniecības komiteju pārstāvjiem. Tieši šīs komitejas pašlaik strādā ar nākamā gada Eiropas Savienības (ES) budžetu un iespējamo papildus maksājumu lauksaimniekiem.
Par apmierinošu piensaimnieki uzskatītu tādu rezultātu, ja, lemjot par Eiropas nākamā gada budžetā, krīzes fondam tiktu paredzēti ap 300 miljoniem eiro.
„Mēs uzskatām, ka nauda šādām krīzēm jāņem nevis no lauksaimniecības, bet no kopējā Eiropas krīzes fonda,” intervijā Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” sacīja Zemnieku Saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Savukārt, ja tas nenotiks un krīze būs ilgstoša, tad visi piensaimnieki to nespēs izturēt, līdz ar to piena sektors sašaurināsies. „Kopumā ilglaicīgi mēs redzam, ka mūsu piena sektors ir spējīgs konkurēt kopējā Eiropas tirgū, un mēs vēlētos, lai maksimāli šis sektors pārdzīvo šo krīzi,” piebilda Dzelzkalēja.
Vēstīts, ka līdz ar Krievijas sankcijām pret ES un dažām citām rietumvalstīm Latvijas piensaimniekiem ir grūtības pārdot savu pienu. ES Latvijas piensaimniekiem piešķīra 7,7 miljonu eiro lielas kompensācijas, kas neatsver visus zaudējumus. Taču, piemēram, Somijas zemnieki nav saņēmuši nekādas kompensācijas.
Latvijas valdība septembra sākumā atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, nauda piešķirta tikai diviem mēnešiem, bet līdz šim izskanējusī zaudējumu summa –13,9 miljoni eiro – aprēķināta līdz gada beigām. Oktobra otrajā pusē ZM sniegs valdībai ziņojumu par situāciju nozarē, un tad arī varēs lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu, ja tas būs nepieciešams.
