Kopš 2002. gada, proti, pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad apgrozībā nonāca pirmās eiro banknotes, naudas viltotāji tirgū paspējuši iepludināt miljoniem viltotu naudas zīmju. Eiropas Komisija, norādot uz šo noziegumu postu, klajā laidusi priekšlikumus jaunai direktīvai, kas visām dalībvalstīm rosina ķerties pie stingrākiem sodiem, lai no turpmākas viltošanas pasargātu ne tikai eiro, bet arī nacionālās valūtas.
Direktīva noteiks, ka visām valstīm naudas viltojumu gadījumi būs jāpielīdzina organizētās noziedzības smagumam un jāvēršas pret tiem ar tik pat lielu bardzību un likuma spēku. Sods, ko piemēros pieķertajiem naudas ražotājiem un izplatītājiem, smagākajos gadījumos būs sešu mēnešu ieslodzījums, bet brīvības atņemšana vismaz uz astoņiem gadiem draudēs par viltotās naudas izplatīšanu. Valstīm būs arī jāpārliecinās, lai viltotās naudas izpētes process būtu pietiekami kvalitatīvs, lai noteiktu un novērstu viltotāju tālākos ceļus un lai būtu savstarpēja valstu drošības iestāžu un policijas sadarbība.
Kā norāda Eiropas Komisijā, eiro ir pasaulē otrā ietekmīgākā valūta un tādēļ tik pievilcīga tās viltotājiem. Neīstās naudas zīmes un monētas top pagrīdes kaltuvēs un spiestuvēs gan Eiropas Savienības valstīs, gan ārpus tās robežām - lauvas tiesa gan tajās valstīs, kur eiro ir aktīvā lietošanā.
Ierastajā kārtībā par direktīvas rosinājumu, pirms tas stātos spēkā, savs vārds būs jāsaka gan Eiropas Parlamentam, gan dalībvalstīm.
Iepriekš jau vēstīts, ka Latvijā policija aizturējusi un tiesa piekritusi apcietināt trīs gados jaunus naudas viltotājus, kuri viltojuši viena lata un divu eiro monētas ar dažādu valstu ģerboņiem, to vidū Vācijas un Grieķijas. Trijotne mājas apstākļos izgatavojusi monētas vairāk nekā septiņu tūkstošu eiro vērtībā.
